Ēraifajēkitls
Ēraifajēkitls (islandiešu: Öræfajökull — ‘Tuksnesīgās vietas ledājs’) ir ar sniegu un ledu klāts vulkāns Islandē. Izvietojies valsts dienvidaustrumos, Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā. Tas ir Islandes augstākais vulkāns un Kvannadālshnjūgira lavas masīvs 5 km plašās ar ledu pildītās kalderas ziemeļrietumu malā ir valsts augstākā virsotne. Ēraifajēkitla vulkāniskais masīvs aizņem 285 km², tā kaldera ir līdz 550 m dziļa un no vulkānu klājošā ledāja noplūst deviņi ieleju šļūdoņi. Gar vulkāna kalderas malu ir 14 virsotnes, visas ir augstākas par 1500 m.
| Ēraifajēkitls | |
|---|---|
| |
  Ēraifajēkitls |
|
| Augstums | 2110 m v.j.l. |
| Relatīvais augstums | 2110 m |
| Atrašanās vieta | Vahdnajēgidls |
| Tips | stratovulkāns |
| Pēdējais izvirdums | 1727. gadā |
| Pirmoreiz uzkāpts | 1794. gadā |
 Ēraifajēkitls Vikikrātuvē
| |
Vēsturē aprakstīti divi vulkāna izvirdumi.[1] 1362. gadā noticis sprādzienveida izvirdums ar liela daudzuma vulkānisko pelnu izmešiem. Plašas teritorijas tika applūdinātas un apbērtas ar pelniem un pamestas uz 40 gadiem. Nākamais zināmais izvirdums ildzis no 1727. gada augusta līdz 1728. gada maijam un bijis mazāk postošs — izvirduma izraisītā ledāja kušanas plūdu rezultātā gāja bojā 3 cilvēki. 2011. gadā trešo reizi pēdējos 20 gados vulkānā novērotas seismiskās aktivitātes.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Global Volcanism Program. Oraefajokull». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlī.
- ↑ «Ungewöhnliche seismische Aktivitäten am größten Vulkan Islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēraifajēkitls.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)