Čiulis (latgaliešu: čyuļs, latviešu: ķūlis[1]) ir Latvijas nelatgaliešu novadu jeb Čiulejas (Čyuleja) iedzīvotāja apzīmējums latgaliešu valodā. Par čiuļiem sākotnēji saukti tikai latgaliešiem kaimiņos dzīvojošie luterticīgie vidzemnieki, bet vēlāk šī vārda nozīme paplašinājās un to sāka attiecināt arī uz kurzemniekiem, zemgaliešiem un rīdziniekiem.[2]

Cilme labot šo sadaļu

Vārds „čiulis” varētu būt cēlies no vārda „kūlis”,[1] kas Latgalē ap Vārkavu saukts par „čiuļu”, vai vārda „ķūlis” ar nozīmēm „maza dzīvnieciņa gurns”, „cilvēka roka”, „garens koks, pret ko atspiesties”, „vīriešu bikšu priekšpuses šķēlums”, „sieviešu lindraku kabata” vai „lēnīgs, bailīgs cilvēks”. Vēl, iespējams, ka „čiulis” ir polonisms un aizgūts no Latgales poļu valodas vārda „ciul”, ar ko apzīmēja nepieklājīgu un nepatīkamu vīrieti vai nekulturālu cilvēku.[2]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Janīna Kursīte. «Čiulis un čangalis: ikdienas stereotipi». Latvijas Vēstnesis, 2003. gada 6. novembris. Skatīts: 2019. gada 23. janvārī.
  2. 2,0 2,1 "Par vuordu “čyuļs” i “čangaļs” nūzeimi". Latgalīšu Kulturys Gazeta. 2019. gada 7. janvāris. Atjaunināts: 2019. gada 23. janvārī.