Čīles kaķis[1] (Leopardus guigna, agrāk Felis guigna), saukts arī kodkods vai guiņa, ir mazākais savvaļas kaķu dzimtas dzīvnieks, kurš dzīvo Amerikā. Tas galvenokārt dzīvo Čīles centrālajā un dienvidu daļā, kā arī nedaudz blakus esošajos Argentīnas apgabalos. Kopš 2002. gada suga ir iekļauta IUCN Sarkanajā grāmatā kā "apdraudēta", jo kopējā populācija var būt mazāka par 10 000 dzīvnieku; to apdraud malu medniecība, dzīvotņu zudums un medījuma bāzes samazināšanās. Čīles kaķim ir 2 pasugas.[2]

Čīles kaķis
Leopardus guigna (Molina, 1782)
Leopardus guigna
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaKaķveidīgie (Feliformia)
DzimtaKaķu dzimta (Felidae)
ApakšdzimtaKaķu apakšdzimta (Felinae)
ĢintsDienvidamerikas kaķi (Leopardus)
SugaČīles kaķis (Leopardus guigna)
Sinonīmi
Oncifelis guigna
Izplatība
Guigna distribution
Čīles kaķis Vikikrātuvē

Suga ir izplatīta Dienvidamerikā. Dzīvnieks sastopams augstumā no 1900 līdz 2500 m virs jūras līmeņa mēreni mitros, skujkoku un jauktos mežos. Tam ir lielas pēdas un nagi, bet kažoks ir pelēcīgi brūns ar melniem plankumiem. Ir sastopami arī pilnīgi melni indivīdi. Ķermeņa garums ir aptuveni 55-75 cm, aste sastāda apmēram trešdaļu garuma, dzīvnieka svars ir 1,8-2,7 kg.

Čīles kaķis medī grauzējus, putnus, kukaiņus un rāpuļus un galvenokārt medī naktī, taču bieži ir redzēts medībās dienas laikā.

Čīles kaķa dzīves ilgums ir 10-12 gadi (nebrīvē), dzimumbriedumu sasniedz no 2 gadu vecuma, grūtniecība ilgst 72-78 dienas, mazuļu skaits ir 1-3 metienā.

Ir aprakstītas divas apakšsugas:

  • Leopardus guigna tigrillo — Čīles dienvidos un Patagonijā, tā kažoks ir "standarta" krāsā.
  • Leopardus guigna guigna — Čīles centrālajā daļā un tas ir lielāks, uz ķepām ir plankumi un kažoks spilgtākas krāsas.

The Photo Ark projekts

labot šo sadaļu

2020. gada 15. maijā National Geographic paziņoja, ka Čīles kaķis ir 10 000. dzīvnieks, kas nofotografēts izdevumam The Photo Ark, tādējādi aptuveni divas trešdaļas no projekta bija pabeigtas.[3]

Apdraudējums

labot šo sadaļu

Čīles kaķis ir iekļauts IUCN Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga, jo kopējā populācija var būt mazāka par 10 000 pieaugušu dzīvnieku.[4] To galvenokārt apdraud mežizstrāde, kas ir saistīta ar priežu mežu izciršanu un lauksaimniecības platību palielināšanos, īpaši Čīles centrālajā daļā[5]. No 1997. līdz 1998. gadam divi no pieciem dzīvniekiem ar radio raidītājiem aprīkotu kaklasiksnu Čiloje salā pēc iebrukuma vistu kūtīs.[6]

  1. Dzīvnieki. Rīga : Zvaigzne ABC, 2003, 211. lpp. ISBN 9984-22-809-6
  2. Kitchener, A. C.; Breitenmoser-Würsten, C.; Eizirik, E.; Gentry, A.; Werdelin, L.; Wilting, A.; Yamaguchi, N.; Abramov, A. V.; Christiansen, P.; Driscoll, C.; Duckworth, J. W.; Johnson, W.; Luo, S.-J.; Meijaard, E.; O’Donoghue, P.; Sanderson, J.; Seymour, K.; Bruford, M.; Groves, C.; Hoffmann, M.; Nowell, K.; Timmons, Z. & Tobe, S. (2017). "A revised taxonomy of the Felidae: The final report of the Cat Classification Task Force of the IUCN Cat Specialist Group" (PDF). Cat News (Special Issue 11): 57−58.
  3. «Joel Sartore photographs the 10,000th species in the National Geographic Photo Ark, records rare audio of the species». news.nationalgeographic.org.
  4. «IUCN Red List of Threatened Species».
  5. Nowell, K. & Jackson, P. (1996). "Kodkod Oncifelis guigna (Molina, 1782)". Wild Cats: status survey and conservation action plan. Gland, Switzerland: IUCN/SSC Cat Specialist Group. pp. 115–116. Archived from the original on 2008-11-12.
  6. Sanderson, J. G.; Sunquist, M. E. & Iriarte, A. W. (2002). "Natural history and landscape-use of guignas (Oncifelis guigna) on Isla Grande de Chiloe, Chile". Journal of Mammalogy. 83 (2): 608–613. doi:10.1644/1545-1542(2002)083<0608:NHALUO>2.0.CO;2.

Ārējās saites

labot šo sadaļu