Čārlzs Teilors (filosofs)

Čārlzs Margreivs Teilors (angļu: Charles Margrave Taylor; 1931. gada 5. novembris) ir kanādiešu filosofs, viens no ievērojamākajiem mūsdienu morāles un politikas pētniekiem, īpaši pētījis multikulturālismu no holistiskā individuālisma perspektīvas, sekulārismu, modernitāti, valodu, sociālo uzvedību, morāli. Teilors uzskata — lai risinātu tādas problēmas kā vardarbība, jāskata jautājuma gan sekulārās, gan reliģiskās dimensijas.

Čārlzs Teilors Čārlzs Teilors 2019 gadā Personīgā informācija Dzimis 1931. gada 5. novembrī (93 gadi) Monreāla, Kanāda

Dzīvesgājums

Dzimis Monreālā, Kanādā, divvalodīgā ģimenē. 1952. gadā saņēmis BA grādu vēsturē Makgila Universitātē. Uzsācis studijas Oksfordas Universitātē, kur 1955. gadā saņēmis BA grādu filosofijā, politikas un ekonomikas zinātnēs; Oksfordas Universitātē 1960. gadā saņēmis arī MA grādu un 1961. gadā D.Phil. grādu Jesajas Berlina vadībā. No 1961. gada līdz 1997. gadam pasniedzis Makgila Universitātē, kur šobrīd ir goda profesors. Teilors kā pasniedzējs strādājis arī daudzās pasaules augstskolās, tajā skaitā Bērklijas, Jeila un Stenforda universitātēs, Frankfurtes Universitātē un Hebrevas Universitātē Jeruzalemē. Teilors kā pirmais kanādietis 2007. gadā saņēma prestižo Templetona balvu. 2008. gadā Teilors saņēma Kioto balvu kategorijā Mākslas un filosofija.

Idejas

Teilors ir pazīstams kā modernitātes filosofisko un vēsturisko aspektu jautājumu pētnieks, un arī viņa grāmata Modernie sociālie iztēlojumi (Modern Social Imaginaries) pievēršas sabiedrības un laikmeta kopsakarībām rietumu modernitātes kontekstā. Par modernitāti autors sauc:

“

vēsturiski bezprecedeta jauno prakšu un institucionālo formu (zinātne, tehnoloģija, rūpnieciskā ražošana, urbanizācija), jaunu dzīves veidu (individuālisms, sekularizācija, noderīga racionalitāte) un jaunu panīkuma formu (atsvešināšanās, bezmērķība, neizbēgama sociālas sadalīšanās sajūta) apvienojumu

”

Grāmatā Teilors ir ieinteresēts sociālajos iztēlojumos, kas veidojušas rietumu modernitāti, jo viņaprāt rietumu modernitāte nav atdalāma no konkrētiem sociālajiem iztēlojumiem. Teiloru interesē, kā cilvēki iztēlojas sociālo vidi un, lai to skaidrotu, viņš definē morālo kārtību un sociālo iztēlojumu. Iztēlojoties konkrētu sociālo vidi, cilvēki parasti nevadās pēc teorētiskiem priekšrakstiem, bet bieži šādos momentos svarīgi kļūst konkrēti attēli vai stāsti, kas veido priekšstatu. Ja morālās kārtības ideja ir, kā cilvēki var dzīvot kopā sabiedrībā, tad sociālie iztēlojumi ir vienojoša sabiedrības izpratne, kas nosaka sabiedrības leģitīmas rīcības. Kā cilvēki iztēlojas un redz savu sociālo esamību. Teiloru interesē morālā kārtība sociālajos iztēlojumos, kas veidojusi rietumu modernitāti. Viņš izdala rietumu modernitātei svarīgas trīs sociālo iztēlojumu formas — tirgus ekonomika, publiskā sfēra un pašorganizēties spējoši cilvēki. Grāmatā autors atsaucas uz vairākiem XVI—XIX gadsimta vēsturiskiem notikumiem, tajā skaitā Franču revolūciju u.c., un atsaucas uz saviem laikabiedriem Benediktu Andersonu, Jirgenu Hābermāsu u.c.

Grāmatu izlase

• 1975 Hegel
• 1979 Hegel and Modern Society
• 1989 Sources of the Self: The Making of the Modern Identity
• 1991 The Ethics of Authenticity
• 1992 Multiculturalism: Examining the Politics of Recognition
• 1998 Catholic Modernity?
• 2004 Modern Social Imaginaries
• 2007 A Secular Age
• 2011 Dilemmas and Connections: Selected Essays

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čārlzs Teilors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Čārlza Teilora raksts Citi un mēs: vai multikulturālisms jau pašos pamatos ir relatīvs? laikrakstā Diena (latviski)
• Čārlza Teilora video lekcijas (angliski)