Čārlzs Laigtolers
Čārlzs Herberts Laigtolers (angļu: Charles Herbert Lightoller dzimis 1874. gada 30. martā; miris 1952. gada 8. decembrī) bija britu jūrnieks un jūras kara flotes virsnieks. Laigtolers bija otrais virsnieks uz RMS Titānika klāja un vecākais virsnieks, kurš izdzīvojis pēc Titānika katastrofas. Viņš uzraudzīja cilvēku evakuāciju no kuģa kreisās puses borta. Pirmā pasaules kara laikā apbalvots par drosmi. Vēlāk, jau atvaļināts flotes virsnieks, viņš atkal tika apbalvots par dalību sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas.
| ||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Pirms "Titānika" labot šo sadaļu
Jūrnieka karjeras sākums labot šo sadaļu
Čārlzs Laigtolers dzimis nelielā tirdzniecības pilsētā Lankašīrā, Anglijā. Viņa māte nomira neilgi pēc viņa dzimšanas, un viņa tēvs, kad Čārlzs bija 13 gadus vecs, iekārtoja dēlu darbā kokvilnas pārstrādes rūpnīcā un devās uz Jaunzēlandi. Čārlzu nepiesaistīja smagais rūpnīcas darbs, un viņš ieguva darbu kā junga uz kuģa Primrose Hill. 21 gada vecumā, apbraucot pusi pasaules, pārdzīvojis kuģa avāriju, ugunsgrēku atklātā jūrā un smagu ciklonu, Laigtolers saņēma kapteiņa palīga sertifikātu un pārcēlās no buru flotes uz tvaikoņu floti. Nākamos trīs gadus viņš dienēja Karaliskajā Āfrikas pasta flotē, kur gandrīz nomira no smaga malārijas slimības uzliesmojuma.
Pēc tam viņš kādu laiku pameta jūras dienestu, lai piedalītos zelta meklēšanā Klondaikas zelta drudža laikā. Taču bizness neizdevās, un viņam nācās iztikt ar gadījuma darbiem. Būdams bezbiļetnieks kravas vilcienos, viņam izdevās šķērsot Kanādu un, kur strādādams par kovboju, beidzot atgriezās Anglijā, kur atkal turpināja savu jūrniecības karjeru, sākot darbu uz White Star Line kuģiem.
Dienests uz "Titānika" labot šo sadaļu
Vairākus gadus strādājis uz kuģiem "Majestic" un "Oceanic", Čārlzs Laigtolers pierādīja sevi kā spējīgu jūrnieku un tika paaugstināts no trešā uz pirmo palīgu. Šajā laikā jaunais pasažieru laineris Titāniks gatavojās savam pirmajam ceļojumam. Čārlzs tika uzaicināts par pirmo palīgu izmēģinājuma braucienos, un vēlāk apkalpes sastāva pārkārtošanās dēļ viņš tika iecelts par otro kapteini.
Katastrofas naktī labot šo sadaļu
1912. gada 15. aprīļa naktī Čārlzs Laigtolers bija pēdējā sardzē pirms kuģis ietriecās aisbergā. Noteiktajā stundā viņu nomainīja Viljams Mērdoks, bet brīdī, kad Čārlzs jau devās gulēt, pulksten 23:40 viņš sajuta asu triecienu. Drīz viņš kopā ar citiem virsniekiem tika izsaukts uz komandtiltiņa un uzzināja kuģa likteni.
Viņš nekavējoties sāka pasažieru evakuāciju no kreisā borta puses, ļoti rūpīgi ievērojot noteikumu "sievietes un bērni vispirms", kā rezultātā daudzas vietas glābšanas laivās bija neaizņemtas, jo bija maz cilvēku, kas gribēja atstāt šķietami drošo Titāniku, avārijas pirmajās minūtēs, un Laigtolers nosūtīja laivas pustukšas, neļaujot vīriešiem tajās iekāpt. Vīrieši laivās no kreisā borta puses iekāpa tikai tad, ja bija nepieciešami airētāji. Kādā brīdī viņš pat piedraudēja ar ieroci vīriešiem, kas mēģināja iekāpt laivā.[1] Bija manāms glābšanas laivu trūkums, un Čārlzs un citi virsnieki devās pēc vieglās saliekamās Endelgard sistēmas glābšanas laivas "Collapsible B". Tajā brīdī, kad Laigtolers atbrīvoja saliekamo laivu "B", Titāniks pēkšņi sāka grimt. Nolecot no kuģa, Čārlzs sākumā instinktīvi peldēja uz marsu, kas bija izniris no ūdens, taču atcerējies, ka kuģa tuvumā atrasties, kamēr tas grimst, ir bīstami, viņš mēģināja peldēt uz citu pusi. Brīnumainā kārtā izvairoties no iesūkšanas ventilācijas šahtā, viņš aizpeldēja līdz saliekamai laivai B, kas jūrā peldēja otrādi apgāzusies.[2]
"Titānika" viens no skursteņiem, kas nolūza un iekrita okeānā blakus glābšanas laivai, aizdzina laivu tālāk no grimstošā kuģa un ļāva tai palikt virs ūdens. Kopumā uz apgāztās laivas atradās 30 cilvēki, Laigtolers spēja noorganizēt sēdēt izglābušos cilvēkus tā, lai laiva balansētu, un laiva nenogrimtu. Tie bija pēdējie Titānika pasažieri, kas tika izglābti; Laigtolers palīdzēja pacelt pasažierus un bija pēdējais, kas ierāpās laivā. Līdz rītausmai tos savāca glābšanas laivas no kuģa "Carpathia", un līdz tam "Collapsible B" laivā bija palikuši jau tikai 27 cilvēki.
Pēc "Titānika" katastrofas labot šo sadaļu
Dienesta beigas labot šo sadaļu
Līdz Pirmā pasaules kara beigām viņš bija uzdienējies līdz komandora dienesta pakāpei, taču, atgriežoties White Star Line kompānijā , Laigtolers bija skumjšs, uzzinot, ka kompānijas politika ir mainījusies un, lai ātri aizmirstu Titānika katastrofu, viņi mēģināja paturēt savus kapteiņus rezerves pozīcijās. Esošās situācijas dēļ Čārlzam Laigtolram pēc vairāk nekā divdesmit gadu darba nācās atkāpties no dienesta uz kuģiem.
Lielās depresijas laikā viņam nācās darīt dažādus darbus, sākot no spekulācijām ar nekustamo īpašumu un beidzot ar vistu audzēšanu. Tajā pašā laikā viņš izdeva biogrāfisku grāmatu "Titāniks un citi kuģi" (angļu: Titanic and Other Ships). Taču arī viņš nevarēja pilnībā atteikties no burāšanas un nopirka un pēc tam pārbūvēja savu personīgo jahtu "Sandauer". Otrā pasaules kara laikā 66 gadus vecais Laigtolers brīvprātīgi palīdzēja evakuēt sabiedroto spēkus no Denkerkas un spēja izglābt 130 cilvēkus, lai gan jahta nevarēja uzņemt vairāk par 21 cilvēku. Pēc Denkerkas Laigtolers brīvprātīgi pieteicās dienēt flotē, bet Karaliskā flote viņu ievietoja rezervē Mazo kuģu direkcijā.
Pensijā labot šo sadaļu
1946. gadā 72 gadu vecumā Laigtolers tika demobilizēts no flotes un sāka izgatavot laivas Londonas upes policijai. Čārlzs Laigtolers nomira 1952. gada 8. decembrī, 78 gadu vecumā,[3] Lielā Londonas smoga laikā. Viņš tika kremēts Mortleikas krematorijā Londonā. Sandauer jahta un dažas personīgās mantas atrodas Ramsgeitas muzejā.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
Krusts "Par izcilu dienestu" (Apvienotā Karaliste)
Apbalvojums Karalisko jūras spēku rezerves virsniekiem
Attēlojums mākslā un kino labot šo sadaļu
- 1997. gada filmā Titāniks Laigtolera lomā angļu aktieris Džonijs Filipss
- 2017. gada filmā Denkerka Marks Railenss atveido "Misteru Dausonu", tēlu kura prototips ir Laigtolers.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ https://web.archive.org/web/20090326083945/http://www.encyclopedia-titanica.org/titanic-biography/charles-herbert-lightoller.html
- ↑ https://web.archive.org/web/20090601092047/http://www.phillyseaport.org/web_exhibits/mini_exhibits/titanic_passenger_list/titanic_passenger_list-object-overturned_lifeboat.shtml
- ↑ https://www.history.co.uk/article/the-second-officer-who-survived-titanic-and-saved-130-lives-at-dunkirk
- ↑ https://web.archive.org/web/20170806151718/http://www.adls.org.uk/t1/node/562
Literatūra labot šo sadaļu
- Stenson, Patrick; with an introduction by Walter Lord. "Lights" : the Odyssey of C. H. Lightoller. London : Bodley Head, 1984. ISBN 978-0-370-30593-6.
- C. H Lightoller. Titanic and Other Ships (angļu). Oxford : Benediction Classics, 2010. ISBN 978-1-84902-641-3. OCLC 1099784336.
Ārējās saites labot šo sadaļu
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |