Atvērt galveno izvēlni

Āzijas zemesčūsku dzimta

Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Xenodermatinae. Balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, šī čūsku grupa mūsdienās tiek izdalīta kā dzimta, tādējādi kļūstot par māsas taksonu zalkšu dzimtai, odžu dzimtai un pārējām zalkšu virsdzimtas (Colubroidea) dzimtām.[1] Saskaņā ar Starptautisko rāpuļu datu bāzi (angļu: Reptil Database) šajā dzimtā apvienotas 17 sugas, kas tiek iedalītas 5 ģintīs.[2] Tās mājo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[1]

Āzijas zemesčūsku dzimta
Xenodermatidae (Gray, 1849)
Pelēkā zemesčūska (Achalinus spinalis)
Pelēkā zemesčūska (Achalinus spinalis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseRāpuļi (Reptilia)
KārtaZvīņrāpuļi (Squamata)
ApakškārtaČūskas (Serpentes)
InfrakārtaĪstās čūskas (Alethinophidia)
InfrakārtaAugstākās čūskas (Caenophidia)
VirsdzimtaZalkšu virsdzimta (Colubroidea)
DzimtaĀzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae)
Sinonīmi
  • Xenodermatinae
Āzijas zemesčūsku dzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašībasLabot

Šīs apakšdzimtas čūsku sugām ir ļoti īpatnējas zvīņas. Atšķirībā no citām čūsku sugām, kurām zvīņas piestiprinās pie ādas vienā punktā, pašām zvīņām esot brīvām, atdalītām no ādas un viegli pārklājoties vienai pār otru, Āzijas zemesčūskām zvīņas ir kā sakusušas kopā ar ādu, turklāt starp zvīņām veidojas kailas ādas sprauga.[1] Dažām sugām uz muguras ir nelieli radziņi, piemēram, Javas baltvēdera čūskai (Xenodermus javanicus), kuru tādēļ mēdz saukt arī par pūķučūsku.[3]

Šīm sugām nav veikti novērojumi savvaļā un par tām pieejams ļoti trūcīgs datu materiāls. Zināms, ka tās galvenokārt barojas ar vardēm un zivīm.[1] Javas baltvēdera čūska vairojas, dējot olas.[1] Visas šīs dzimtas sugas ir nekaitīgas (nav indīgas).

SistemātikaLabot

 
Taivānas zemesčūska (Achalinus formosanus)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot