Ārumu dzimta
Ārumu dzimta (latīņu: Araceae; dažreiz tiek latviskota kā kallu dzimta)[1] ir daudzgadīgu lakstaugu dzimta cirveņu rindā, kurā ir 140 ģintis un aptuveni 4075 zināmas sugas.[2] Vislielākā sugu daudzveidība ir Jaunās pasaules tropos, lai gan tā ir izplatīta arī Vecās pasaules tropos un ziemeļu mērenajos reģionos.
| Ārumu dzimta Araceae | |
|---|---|
 Purva cūkausis (Calla palustris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Cirveņu rinda (Alismatales) |
| Dzimta | Ārumu dzimta (Araceae) |
 Ārumu dzimta Vikikrātuvē | |
Daudzām sugām ir ļoti dekoratīvas lapas un ziedi, un sugas tiek plaši izmantotas dārzkopībā (it sevišķi vietās, kur ziemās nav sala); tās arī ir populāras kā telpaugi.
Apraksts
labot šo sadaļuĀrumu dzimtas pārstāvjiem raksturīgs ložņājošs vai bumbuļveida saknenis. Lapas ir veselas, novietotas rozetē vai pamīšus uz stublāja. Apziednis ir līdzīgs kauslapām vai apziedņa nav. Ziedi ir sīki, parasti vālveida ziedkopā. Pie vālītes pamata ir seglapa. Auglis parasti ir oga.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuDzimtā ir klasificētas vairāk nekā 140 ģintis, tostarp:
Ārumu dzimta (Araceae):
- ģints alokāzijas (Alocasia)
- ģints cūkauši (jeb kallas) (Calla)
- ģints dižkallas (jeb zantedešijas) (Zantedeschia)
- ģints dīfenbahijas (Dieffenbachia)
- ģints epipremni (Epipremnum)
- ģints kalādijas (Caladium)
- ģints kalmes (Acorus)
- ģints kolokāzijas (Colocasia)
- ģints lizihitoni (Lysichiton)
- ģints monsteras (Monstera)
- ģints scindapši (Scindapsus)
- ģints spatifīlas (Spathiphyllum)
- ģints zamiokulkas (Zamioculcas)
Galerija
labot šo sadaļu-
Amorphophallus titanum -
Anaphyllum wightii -
Anubias barteri -
Ariopsis peltata -
Biarum carduchorum -
Pinellia cordata -
Rhaphidophora korthalsii
.jpg)
_1.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Ārumu dzimta - Araceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-03-01.
- ↑ Christenhusz, Maarten J.M.; Byng, James W. (2016-05-20). "The number of known plants species in the world and its annual increase". Phytotaxa 261 (3): 201. doi:10.11646/phytotaxa.261.3.1. ISSN 1179-3163.