Āfrikas sadalīšana

Āfrikas sadalīšana jeb Āfrikas pakļaušana bija daļa no Āfrikas kolonizācijas procesa. Laikā no 1881. līdz 1914. gadam, kas vēsturniekiem ir zināms arī kā jaunais imperiālisms, Eiropas lielvaras iebruka Āfrikā, okupēja, sašķēla un gandrīz pilnībā kolonizēja to. 1870. gadā 10% no Āfrikas atradās Eiropas valstu kontrolē, bet 1914. gadā Eiropa kontrolēja gandrīz 90%. Tikai Libērija, Etiopija un Derviša (daļa no mūsdienu Somālijas) nebija pakļauta. Eiropas lielvaras Āfriku sadalīja vairāku iemeslu dēļ. Āfrikā ieguva nozīmīgus dabas resursus, lielvaras sacentās savā starpā par sava veida prestižu, reliģijas izplatīšana, kā arī Āfrikas iekšpolitikas jautājumi.

Āfrika 1913. gadā. Ar melnām līnijām novilktas mūsdienu valstu robežas

1884. gada Berlīnes konference, kurā tika noteiktas eiropiešu intereses Āfrikā un tirdzniecība ar to, tiek uzskatīta par nozīmīgāko punktu Āfrikas sadalīšanas procesā. Šajā konferencē Eiropas lielvaras sadalīja Āfriku izvairoties no militāras agresijas vienai pret otru, lai gan Āfrikas sadalīšana vēlāk bija arī viens no Pirmā pasaules kara cēloņiem.

Skatīt arī

• Fašodas incidents