Ādas slimības

Ādas slimības jeb dermatozes ir cilvēka vai dzīvnieka ādas saslimšanas. Tās visbiežāk ir citu — iekšķīgu slimību komplikāciju radītas, retāk — izolētas ādas saslimšanas. Ādas saslimšana reizēm var būt vienīgā iekšķīgas slimības izpausme. Ādas slimības iedala strutainajās, sēnīšu, ādas tuberkulozē un zvīņu ēdē. Zinātni, kas pēta ādas slimības, sauc par dermatoloģiju.

Slimības

Ādas tuberkuloze var izveidoties cilvēkiem, kas jau slimo ar kādu no iekšējo orgānu tuberkulozēm. To, tāpat kā lepru, izraisa attiecīgas mikobaktērijas.

Sastrutojumi rodas tad, ja organisma iekšienē ir kāds iekaisums, piemēram, bojāti zobi vai sastrutojušas mandeles. Ārstēšanu uzsāk, likvidējot infekcijas perēkli. Ādas strutainās slimības jeb piodermijas izraisa strutas radoši mikroorganismi.

Sēnīšu slimības jeb dermatomikozes, kuras izraisa patogēnās sēnes, var attīstīties uz ādas, matiem un nagiem. Tās iedala keratomikozēs jeb klijveida ēdēs, kas skar tikai raga kārtu, dermatofītijās, kas tieši ietekmē ādu, kandidamikozēs, kas var ieiet organismā dziļāk par ādu, un dziļajās dermatomikozēs, kas bojā ne tikai ādu, bet arī iekšējos orgānus.

Zvīņu ēdi var izraisīt traucējumi vielmaiņā, iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā vai nervu sistēmā.

Ādas virusālās slimības izraisa vīrusi. Starp tām ir kārpas, smailās kondilomas, kontagiozais molusks jeb ūdeņainās kārpas.

Alerģiska un toksiska rakstura ādas saslimšanas veidojas attiecīgu vielu iekļūšanas organismā vai saskares ar ādu dēļ.

Dermatoloģija Latvijā

Zinātniski ādas slimību pētījumi Latvijā sākās 1921. gadā, kad LU nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja Pēteris Sniķers. 1950. gadā tā tika pārcelta uz Rīgas Medicīnas institūtu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādas slimības.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)