Somijas vēstures hronoloģija

Somijas vēstures hronoloģija aptver Somijas vēstures laika posmu no Somijas krusta kariem 12.—13. gadsimtā līdz mūsdienām, kura laikā Somija no Zviedrijas karalistē, vēlāk Krievijas impērijas sastāvā iekļautas teritorijas pakāpeniski pārveidojās par Eiropas Savienības dalībvalsti ar attīstītu tautsaimniecību un sociālo struktūru.

Leģendārais Somijas pirmais bīskaps Indriķis stāv uz uzvarētā somu pagāna (ap 1450. gadu tapis attēls).

Somija Zviedrijas karalistes sastāvā

Padomju Krievijas valdības deklarācija par Somijas neatkarības atzīšanu (1918. gada 4. janvārī).

Somijas pilsoņu kara laikā (1918. gada februārī).

Somija Otrā pasaules kara laikā (1942. gadā).

Strīdus teritorija starp Zviedriju un Novgorodu

• ap 1155. — sākās Ziemeļu Krusta kari par Somijas dienvidrietumu piekrastes kristīšanu un pakļaušanu.
• 1232. — pāvests Gregorijs IX iecēla Zemgales bīskapu Balduīnu par savu legātu arī Somijā.
• 1240. — Novgorodas karaspēks Aleksandra Ņevska vadībā sakāva zviedru sirotājus pie Ņevas.
• ap 1238.-1250. — Somijas krusta kari pret tavastiešiem, kas bija atteikušies no katoļu ticības.
• 1293. — zviedru karaspēks iekaroja Karēlijas dienvidu daļu un nodibināja Viborgas cietoksni.

Zviedrijas karalistes pakļautībā

• 1323. — Šliselburgas miera līgums starp Zviedriju un Novgorodu — pirmo reizi tiek noteikta Somijas austrumu robeža.
• 1523. — Gustavs Vāsa tiek kronēts par karali, Somijā sāk izplatīties luterticība.
• 1550. — Helsinku dibināšana.
• 1595. — Tiek noslēgts Tišinas miera līgums.
• 1596. — 1597. — Somijā notiek Rungu karš: zemnieki saceļas pret aristokrātiju.
• 1617. — Stolbovas miera līgums uz ilgu laiku iezīmē Somijas austrumu robežu.
• 1640. — Tiek nodibināta Turku pilsētas akadēmija — pirmā universitāte Somijā.
• 1641. — Parādās pirmā drukātā grāmata somu valodā.
• 1642. — Visa Bībele tiek pārtulkota somu valodā.
• 1695. — 1697. — Somijā plosās bads.
• 1713. — Pēteris I iekaro Helsinkus un tos nodedzina.
• 1721. — Nīstades miera līgums starp Zviedriju un Krieviju, Krievija pārdod Somiju atpakaļ Zviedrijai.
• 1743. — Tiek noslēgts Turku miera līgums.
• 1771. — Somijā iznāk pirmā avīze.
• 1776. — Parādās pirmā avīze somu valodā.
• 1790. — Tiek noslēgts Varalas miera līgums.
• 1808. — Krievija iebrūk Somijā.

Krievijas impērijas pakļautībā

• 1809. — Tiek noslēgts Haminas miera līgums — Somija kļūst par Krievijas autonomo Somijas lielkņazisti.
• 1811. — Tiek nodibināta Somijas banka.
• 1812. — Helsinki kļūst par galvaspilsētu.
• 1835. — Iznāk somu nacionālais eposs „Kalevala”.
• 1860. — Somija ievieš savu naudas vienību — marka.
• 1863. — Somu valoda ar 20 gadu pārejas posmu tiek noteikta par oficiālu valodu blakus zviedru valodai.
• 1867. — 1868. — Somijā atkal plosās bads.
• 1870. — Rakstnieks Alekss Kivi uzraksta pirmo romānu somu valodā — „Septiņi brāļi”.
• 1899. — 1905. — Notiek pirmais pārkrievošanas periods.
• 1904. — Helsinkos tiek nogalināts pārkrievošanas aizsācējs ģenerālgubernators Bobrikovs.

Somijas neatkarības periods

• 1917. gada 6. decembris — Somija pasludina sevi par neatkarīgu valsti ārpus Padomju Krievijas.
• 1918. gada 27. janvāris — 15. maijs — Pilsoņu karš, kurā „baltie” uzvarēja „sarkanos”.
• 1919. — pieņemta jauna konstitūcija.
• 1991. — par pirmo prezidentu kļūst Karlo Juho Stolbergs.
• 1920. — starp Somiju un Krieviju tiek noslēgts Tartu miera līgums.
• 1920. — Somija pievienojas Tautu Savienībai.
• 1921. — ieviesta vispārējā obligātā izglītība.
• 1922. — ieviests vispārējais obligātais karadienests.
• 1923. — darbu sāk Somijas valsts radio YLE.
• 1925. — Lauri Kristians Relanders kļūst par prezidentu.
• 1930. — Somijā aizliedz komunistu darbību.
• 1931. — Pērs Evinds Svinhufvuds kļūst par prezidentu.
• 1932. — ar valdības un demokrātijas uzvaru beidzas labējo aizsargu Mantsalas dumpis.
• 1932. — noslēgts neuzbrukšanas līgums starp Somiju un Padomju Savienību.
• 1937. — Keusti Kallio kļūst par prezidentu.
• 1939. — ar Vācijas un Padomju Savienības līgumu Somija nokļuva Padomju Savienības „ietekmes sfērā”.
• 1939. gada 30. novembris — Padomju Savienība uzbrūk Somijai, sākas Ziemas karš.
• 1940. — Risto Ruti kļūst par prezidentu.
• 1940. gada 13. marts — Ar Maskavas miera līgumu beidzas Ziemas karš.
• 1941. — sākas Turpinājumkarš starp Somiju un Padomju Savienību. Somija uzbrūk kopā ar Vāciju un okupē Austrumkarēliju.
• 1944. — turpinājumkarš beidzas ar somu atkāpšanos un nostiprināšanos pozīcijās.
• 1944. — Karls Gustavs Mannerheims kļūst par prezidentu.
• 1944. — sākas Lapzemes karš pret vāciešiem, kas beidza nākamā gada aprīlī.
• 1944. septembris — noslēgts pamiers ar Padomju Savienību.
• 1945. — Komunisti iegūst lielu uzvaru pirmajās vēlēšanās pēc kara un iekļūst valdībā.
• 1946. — Juho Kusti Pāsikivi kļūst par prezidentu.
• 1947. — Parīzes miera līgums starp Somiju un sabiedrotajiem.
• 1948. — Draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgums starp Somiju un Padomju Savienību.
• 1952. — Helsinkos notiek olimpiskās spēles.
• 1955. — Somija kļūst par ANO dalībvalsti.
• 1956. — Urho Kekonens kļūst par prezidentu.
• 1958. — „Naktssalnu” laiks: Padomju Savienības protests gāž tai nepatīkamu jauno valdību.
• 1961. — Somija kļūst par EFTA ārējo locekli.
• 1961. — „Notas krīze”: balstoties uz draudzības un sadarbības līgumu, Maskava ierosina militāras konsultācijas.
• 1962. — Somija kļūst par ESAO locekli.
• 1966. — Kreiso spēku uzvara vēlēšanās un tautas frontes valdība, kurā piedalās arī komunisti.
• 1973. — noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Kopējo tirgu.
• 1975. — EDSA galotņu tikšanās Helsinkos.
• 1982. — Mauno Koivisto kļūst ar prezidentu.
• 1989. — Somija kļūst par Eiropas Padomes locekli.
• 1991. — Iedzīvotāju skaits Somijā pārsniedz piecus miljonus.
• 1991. — 1992. — Somijā ir dziļa tautsaimniecības krīze, bankas bankrotē, bezdarbs sasniedz 20%.
• 1992. — Somija iesniedz pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā un pievienojas NATO sadarbības padomei.
• 1994. — Marti Ahtisāri kļūst par prezidentu.
• 1995. — Somija kļūst par ES dalībvalsti.
• 1998. — Somija kļūst par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības EMU locekli.
• 1999. — Somija pirmo reizi kļūst par ES priekšsēdētājvalsti.
• 2000. — Tarja Halonena kļūst par Somijas prezidenti — pirmā sieviete prezidente Somijā.
• 2002. — Somu markas vietā par oficiālo maksāšanas līdzekli kļuva eiro.
• 2023. — Somija kļūst par NATO dalībvalsti.