1994. gads
gads
(Pāradresēts no 1994)
- Šis raksts ir par 1994. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1994. gads Latvijā.
1994. gads (MCMXCIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Gregora kalendārs | 1994 MCMXCIV |
| Ab urbe condita | 2747 |
| Armēņu kalendārs | 1443 ԹՎ ՌՆԽԳ |
| Asīriešu kalendārs | 6744 |
| Bahāju kalendārs | 150—151 |
| Bengāliešu kalendārs | 1401 |
| Berberu kalendārs | 2944 |
| Budistu kalendārs | 2538 |
| Birmiešu kalendārs | 1356 |
| Bizantiešu kalendārs | 7502—7503 |
| Ķīniešu kalendārs | 癸酉年 (Ūdens gailis) 4690 vai 4630 — līdz — 甲戌年 (Koka suns) 4691 vai 4631 |
| Koptu kalendārs | 1710—1711 |
| Etiopu kalendārs | 1986—1987 |
| Ebreju kalendārs | 5754—5755 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2050—2051 |
| - Shaka Samvat | 1916—1917 |
| - Kali Juga | 5095—5096 |
| Holocēna kalendārs | 11994 |
| Igbo kalendārs | 994—995 |
| Irānas kalendārs | 1372—1373 |
| Islāma kalendārs | 1414—1415 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4327 |
| UNIX laiks | 757382400—788918399 |
Notikumi labot šo sadaļu
Janvāris labot šo sadaļu
- 1. janvāris:
- stājās spēkā Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās (NAFTA);
- Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija sāka karu Čiapasas štatā, Meksikā.
- izveidota Eiropas Ekonomikas zona.
- 12. janvāris — ASV prezidents Bills Klintons tikās ar Čehijas, Slovākijas, Ungārijas un Polijas prezidentiem.
- 14. janvāris — ASV prezidents Bills Klintons Maskavā ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt kodolarsenālu Ukrainā.
- 17. janvāris — Losandželosu satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, 26 029 zaudēja pajumti.
- 19. janvāris — ASV austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; Indiānas štatā fiksēta temperatūra -38 °C, zemākā štata vēsturē.
Februāris labot šo sadaļu
- 2. februāris — par Venecuēlas prezidentu kļuva Rafaels Kaldera.
- 3. februāris — Viljams Perijs kļuva par ASV aizsardzības sekretāru.
- 12. februāris — 27. februāris — Lillehammeres pilsētā Norvēģijā norisinājās ziemas olimpiskās spēles.
Marts labot šo sadaļu
- 4. marts — četri teroristi tika nopratināti Pasaules tirdzniecības centra spridzināšanas lietā.
- 6. marts — referendumā Moldovā tika izlemts neapvienoties ar Rumāniju.
- 15. marts — ASV spēki atstāja Somāliju.
Aprīlis labot šo sadaļu
- 6. aprīlis — Ruandas prezidents Zuvenals Habiarimana un Burundijas prezidents Kipriens Ntariamira gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no Kigali, Ruandā.
- 7. aprīlis — Kigali, Ruandā sākās Ruandas genocīds.
- 16. aprīlis — referendumā Somijā tika atbalstīta pievienošanās Eiropas Savienībai.
- 27. aprīlis — Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem.
- 30. aprīlis — kvalifikācijas braucienos gāja bojā Austrijas F1 pilots Rolands Racenbergers.
Maijs labot šo sadaļu
- 1. maijs — pēc smagas avārijas Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs gāja bojā trīskārtējais F1 čempions brazīlietis Airtons Senna.
- 4. maijs — Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas līderis Jāsirs Arafāts paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi.
- 6. maijs — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts dzelzceļa Lamanša tunelis, kas savienoja Apvienoto Karalisti ar Franciju.
- 10. maijs — par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu kļuva Nelsons Mandela.
- 12. maijs:
- hokejs kļuva par Kanādas oficiālo ziemas sporta veidu.
- negaidīti nomira Apvienotās Karalistes leiboristu partijas līderis Džons Smits.
- 17. maijs — Malāvijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.
Jūnijs labot šo sadaļu
- 14. jūnijs — Ņujorkas "Rangers" izcīnīja pirmo NHL titulu 54 gadu laikā.
- 15. jūnijs — Izraēla un Vatikāns nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības.
- 23. jūnijs — Starptautiskā Olimpiskā komiteja svinēja simts gadu jubileju.
- 28. jūnijs — Japānas reliģiskas grupas Aum Šinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi Macumoto; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti.
Jūlijs labot šo sadaļu
- 2. jūlijs:
- Kolumbijas futbolists Andress Eskobars tika nošauts Medeljinā. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos Pasaules kausa spēlē.
- Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku eksplodēja metro ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti.
- 7. jūlijs — Ziemeļjemenas spēki ieņēma Adenu.
- 15.—21. jūlijs — Šūmeikera—Levi komētas 9 atliekas nokrita uz Jupitera.
- 17. jūlijs — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja Brazīlijas izlase, finālā uzveicot Itāliju ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0).
- 25. jūlijs — Izraēla un Jordānija noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada.
Augusts labot šo sadaļu
- Augusts — izveidota islandiešu postroka grupa — Sigur Rós.
- 1. augusts — ugunsgrēks iznīcināja Noridžas bibliotēku Apvienotajā Karalistē.
- 12. augusts — streiku uzsāka Augstākās beisbola līgas beisbolisti.
- 31. augusts — Krievijas armija atstāja Igauniju.
Septembris labot šo sadaļu
- 3. septembris — Krievija un Ķīnas Tautas republika parakstīja vienošanos, pēc kuras raķetes vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem.
- 19. septembris — ASV spēki bez asins izliešanas izcēlās Haiti, lai atjaunotu likumīgā prezidenta Žana-Betrāna Aristīda varu.
- 28. septembris — Baltijas jūrā nogrima kuģis Estonia, bojā gāja 852 cilvēki.
Oktobris labot šo sadaļu
- 12. oktobris — NASA zaudēja sakarus ar Veneras zondi Magellan pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā.
- 15. oktobris — Haiti atgriezās prezidents Žans Bertrāns Aristīds pēc trim trimdā ASV pavadītiem gadiem.
- 31. oktobris — ASV dibināts Nāves ielejas nacionālais parks.
Novembris labot šo sadaļu
- 5. novembris — ASV eksprezidents Ronalds Reigans paziņoja par to, ka viņam ir Alcheimera slimība.
- 13. novembris — Zviedrijas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā.
- 18. novembris — dibināta Igaunijas Reformu partija.
- 20. novembris — Angolas valdība un nemiernieku organizācija UNITA parakstīja Lusakas protokolu.
Decembris labot šo sadaļu
- 11. decembris — Krievijas prezidents Boriss Jeļcins apstiprināja karaspēka ievešanu Čečenijā.
- 15. decembris — izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Netscape Navigator pirmā versija.
Kultūra labot šo sadaļu
- 12. februāris — tika nozagta slavenā Edvarda Munka glezna "Kliedziens".
- 1. marts — rokgrupa Nirvana sniedza savu pēdējo koncertu, Minhenes pilsētā, Vācijā.
- 21. marts — tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas. Stīvena Spīlberga filma "Šindlera saraksts" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu.
- 8. aprīlis — grupas Nirvana solists Kurts Kobeins tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību.
- 22. septembris — tika parādīta populārā ASV seriāla "Draugi" pirmā sērija.
- 3. decembris — Sony izlaida spēļu konsoli PlayStation.
Dzimuši labot šo sadaļu
- 1. februāris — Džūlija Gārnere (Julia Garner), amerikāņu aktrise
- 6. februāris — Čārlijs Hītons (Charlie Heaton) angļu aktieris un mūziķis
- 23. februāris — Dakota Faninga (Dakota Fanning), amerikāņu aktrise
- 24. februāris — Raiens Freizers (Ryan Fraser), skotu futbolists
- 1. marts — Džastins Bībers (Justin Bieber), kanādiešu dziedātājs
- 10. marts — Kristians Nergords (Christian Nørgaard), Dānijas futbolists
- 8. aprīlis — Kārlis Lasmanis, latviešu basketbolists
- 12. aprīlis — Sērša Runena (Saoirse Ronan), īru izcelsmes amerikāņu aktrise
- 24. maijs — Emma Makeona (Emma McKeon), austrāliešu peldētāja
- 27. maijs — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (miris 2024. gadā)
- 17. augusts — Taisa Fārmiga (Taissa Farmiga), amerikāņu aktrise
- 18. augusts — Morgans Sansons (Morgan Sanson), Francijas futbolists
- 22. novembris — Deikars Montgomerijs (Dacre Montgomery), austrāliešu aktieris
- 19. decembris — Katrina Lehisa (Katrina Lehis), igauņu paukotāja
- 28. decembris — Ādams Pītijs (Adam Peaty), angļu peldētājs
Miruši labot šo sadaļu
- 2. februāris — Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā)
- 6. februāris — Džozefs Kotens (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (dzimis 1905. gadā)
- 7. februāris — Vitolds Lutoslavskis (Witold Lutosławski), poļu komponists (dzimis 1913. gadā)
- 14. februāris — Andrejs Čikatilo (Андрей Чикатило), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā)
- 9. marts — Fernando Rejs (Fernando Rey), spāņu aktieris (dzimis 1917. gadā)
- 5. aprīlis — Kurts Kobeins (Kurt Cobain), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā)
- 22. aprīlis — Ričards Niksons (Richard Nixon), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā)
- 30. aprīlis — Rolands Racenbergers (Roland Ratzenberger), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
- 1. maijs — Airtons Senna (Ayrton Senna), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
- 29. maijs — Ērihs Honekers (Erich Honecker), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā)
- 14. jūnijs — Henrijs Mansīni (Henry Mancini), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā)
- 2. jūlijs — Andress Eskobars (Andrés Escobar), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā)
- 12. maijs — Džons Smits (John Smith), britu politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 8. jūlijs — Kims Irsens (김일성), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā)
- 16. jūlijs — Džulians Švingers (Julian Schwinger), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā)
- 29. jūlijs — Dorotija Kraufuta Hodžkina (Dorothy Crowfoot Hodgkin), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā)
- 11. septembris — Džesika Tendija (Jessica Tandy), angļu aktrise (dzimusi 1909. gadā)
- 17. septembris — Kārlis Popers (Karl Popper), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā)
- 19. augusts — Lainuss Polings (Linus Pauling), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā)
Kalendārs labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1994. gads |