Somijas lielhercogiste (zviedru: Storfurstendömet Finland, somu: Suomen suuriruhtinaskunta) jeb Somijas lielkņaziste (krievu: Великое княжество Финляндское) bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sastāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala. Somijas lielhercogistes pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments jeb Somijas landtāgs, kopš 1906. gada — Somijas parlaments (Eduskunta), un izpildvaras institūcija Senāts.

somu: Suomen suuriruhtinaskunta
zviedru: Storfurstendömet Finland
krievu: Великое княжество Финляндское
Somijas lielhercogiste
Zviedrija
1809 – 1917 Somija

Somijas lielhercogistes ģerbonis of autonoma teritorija

Somijas lielhercogistes ģerbonis

Location of autonoma teritorija
Location of autonoma teritorija
Somijas lielhercogistes teritorija (1914)
Pārvaldes centrs Turku (1809–1812), Helsinki (1812–1917)
Valoda(s) somu, zviedru, krievu
Reliģija luterticība, pareizticība
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālgubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Dibināta 1809
 - Likvidēta 1917
Iedzīvotāju skaits
 - 1910. gadā 2 943 000 
     Blīvums 8,2 /km²  (21,2 /mi²)

Pārkrievošanas periodā Krievijas imperators Nikolajs II 1899. gadā ierobežoja Somijas autonomās tiesības, kas tika atjaunotas 1905. gada revolūcijas laikā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību.

Somijas hercogu tituls labot šo sadaļu

Somijas hercogu titulu (latīņu: Dux Finlandiae) no 13. līdz 16. gadsimtam piešķīra Zviedrijas ķēniņu tuviniekiem. Pirmais Somijas hercogs pēc Somijas pakļaušanas Zviedrijai bija ķēniņa Valdemāra I brālis Benedikts Birgersons (1254—1291). Tāpat zviedru ķēniņa Birgera valdīšanas laikā 1302. gadā Somijas hercoga titulu ieguva viņa jaunākais brālis Valdemārs Magnusons (ap 1280—1318). Savukārt 1353. vai 1354. gadā zviedru ķēniņš Magnuss IV Somijas hercoga titulu piešķīra savam favorītam Benediktam Algotsonam (1330—1360). Pēc viņa izsūtīšanas un nogalināšanas Somijas hercoga titulu nepiešķīra gandrīz 200 gadu.

Nākamais Somijas hercogs Juhans Gustavsons šo titulu no sava tēva Gustava I ieguva 1556. gadā un mēģināja izveidot neatkarīgu Somijas hercogisti ar zemēm arī Livonijas teritorijā.[1] Tādēļ viņš sabiedrojās ar Lietuvas un Polijas valdnieku Sigismundu II Augustu un 1562. gadā apprecēja viņa māsu Katrīnu, pūrā saņemot astoņus Livonijas pilsnovadus.

Viņa plāni cieta neveiksmi, viņa vecākais brālis ķēniņš Ēriks XIV viņu apvainoja valsts nodevībā un ieslodzīja cietumā. Pēc tam zviedru karaļu nomināli lietoja Somijas hercogu titulu līdz sakāvei Lielajā Ziemeļu karā 1720. gadā, bet karalis Gustavs IV Ādolfs Somijas lielfirsta (zviedru: Storfurste av Finland) titulu Napoleona karu periodā piešķīra savam jaunākajam dēlam Kārlim Gustavam (1802—1805).

Pēc Somijas iekarošanas 1809. gadā Krievijas Impērijas ķeizari lietoja Somijas lielkņazu titulu.

Guberņas labot šo sadaļu

 
Somijas lielhercogistes guberņas (1900)
 
Lielkņazistes un blakus reģionu etnogrāfiskā karte, 1860

Somijas lielhercogu saraksts labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Speke. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu