Vikipēdija

Latvijas pilsētu ģerboņi

Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. Ģerboņus Latvijas pilsētām sāka piešķirt pēc vācu iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais Rīgas pilsētas zīmogs. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.[1]

Ģerboņu uzskaitījums labot šo sadaļu

Valstspilsētas labot šo sadaļu

Pilsēta Ģerbonis Apstiprināts
Daugavpils
 
 
 Daugavpils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2006. gada 16. oktobrī.[3]

Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto "Ģerboņu likumu", 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.

Jēkabpils
 
 
 Jēkabpils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī[4]

Jelgava
 
 
 Jelgavas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2013. gada 21. februārī[5]

Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis
Lēmuma pieņemšanas datums: 2016. gada 13. decembrī[6]
Jūrmala
 
 
 Jūrmalas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī kā Rīgas Jūrmalas ģerbonis.[2]

Liepāja
 
 
 Liepājas ģerbonis

Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,[7] pārapstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.[2]

Ogre
 
 
 Ogres ģerbonis

1938. gada 30. septembrī[8][9]

Rēzekne
 
 
 Rēzeknes ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī.[10]

Rīga
 
 
 Rīgas ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums 2011. gada 7. janvārī.[11]

Valmiera
 
 
 Valmieras ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī[2]

Ventspils
 
 
 Ventspils ģerbonis

1925. gada 31. oktobrī[2][12]

Novadu pilsētas labot šo sadaļu

Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Ainažu ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Aizkraukles ģerbonis
 
 1998. gadā
Aizputes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Aknīstes ģerbonis
 
 1997. gadā
Alojas ģerbonis
 
 1998. gadā
Alūksnes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Apes ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Auces ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Ādažu ģerbonis
 
 nav apstiprināts
Baldones ģerbonis
 
 1999. gada 25. aprīlī
Baložu ģerbonis
 
 1997. gadā[13]
Balvu ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Bauskas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Brocēnu ģerbonis
 
 2000. gadā
Cēsu ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Cesvaines ģerbonis
 
 1997. gadā
Dagdas ģerbonis
 
 1997. gadā
Dobeles ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Durbes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Grobiņas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Gulbenes ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Ikšķiles ģerbonis
 
 1996. gadā
Iecavas ģerbonis
 
 2022. gada 1. jūlijā[14]
Ilūkstes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Jaunjelgavas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Kandavas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Kārsavas ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Kokneses ģerbonis
 
 nav apstiprināts
Krāslavas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Kuldīgas ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Ķeguma ģerbonis
 
 1997. gadā
Ķekavas ģerbonis
 
 2023. gada 8. septembrī[15]
Lielvārdes ģerbonis
 
 1998. gadā
Līgatnes ģerbonis
 
 1997. gadā
Limbažu ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Līvānu ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī.[8] atjaunots: 1996. gadā[16]
Lubānas ģerbonis
 
 2000. gada 10. oktobrī[17]
Ludzas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Madonas ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Mazsalacas ģerbonis
 
 1936. gada 30. jūnijā[18]
Mārupes ģerbonis
 
 2023. gada 29. jūnijā[19]
Olaines ģerbonis
 
 1998. gadā[20]
Pāvilostas ģerbonis
 
 1997. gada 21. novembrī[21]
Piltenes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Pļaviņu ģerbonis
 
 1936. gada 30. jūnijā[18]
Preiļu ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Priekules ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Rūjienas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Sabiles ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Salacgrīvas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Salaspils ģerbonis
 
 1996. gadā
Saldus ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Saulkrastu ģerbonis
 
 1998. gadā
Sedas ģerbonis
 
 2002. gadā[22]
Siguldas ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Skrundas ģerbonis
 
 1998. gadā
Smiltenes ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Staiceles ģerbonis
 
 1998. gadā
Stendes ģerbonis
 
 2000. gada 10. oktobrī[23]
Strenču ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Subates ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Talsu ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Tukuma ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Valdemārpils ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Valkas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[2]
Vangažu ģerbonis
 
 1995. gada 17. februārī[24]
Varakļānu ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Viesītes ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Viļakas ģerbonis
 
 1996. gadā
Viļānu ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]
Zilupes ģerbonis
 
 1938. gada 30. septembrī[8]

Bijušās pilsētas labot šo sadaļu

Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts
Abrenes ģerbonis
 
 1938. gada 21. oktobrī[25]
Gostiņu ģerbonis
 
 1938. gada 21. oktobrī[25]
Grīvas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[25]
Kalnciema ģerbonis
 
 1998. gadā
Krustpils ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[25]
Ķemeru ģerbonis
 
 1938. gada 21. oktobrī[25]
Lejasciema ģerbonis
 
 1938. gada 21. oktobrī[25]
Rīgas Jūrmalas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[25]
Slokas ģerbonis
 
 1925. gada 31. oktobrī[25]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latvijas pilsētu ģerboņi

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. "Preses nams", Rīga, 1993
  2. ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 2,18 2,19 2,20 2,21 2,22 2,23 2,24 2,25 2,26 2,27 2,28 2,29 2,30 2,31 2,32 2,33 2,34 «Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. "Valdības vēstnesis", 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020. Skatīts: 06.08.2020.
  3. ↑ Ģerboņu katalogs Arhivēts 2018. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.: Daugavpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē.
  4. ↑ Jēkabpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  5. ↑ «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  6. ↑ «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  7. ↑ «Liepājas simbolika». Liepājas pašvaldības administrācija (latviešu). Skatīts: 2020-08-06.
  8. ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 8,13 8,14 8,15 Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.
  9. ↑ «Ogres novada simboli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
  10. ↑ «Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  11. ↑ «Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  12. ↑ «Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
  13. ↑ Baložu vēsture Arhivēts 2012. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. kekavasnovads.lv
  14. ↑ «Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2022-07-03.
  15. ↑ «Ģerboņu katalogs - Ķekavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-09-10.
  16. ↑ Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu YouTube
  17. ↑ «Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika». www.lubana.lv. Skatīts: 2021-11-17.
  18. ↑ 18,0 18,1 Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.[novecojusi saite]
  19. ↑ «Ģerboņu katalogs - Mārupes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-07-01.
  20. ↑ «Olaines pilsētas vēsture». Olaines pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
  21. ↑ «Pāvilostas vēsture». pavilosta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 16. novembrī.
  22. ↑ Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»[novecojusi saite]
  23. ↑ «Mūsu Stende». Stendes pamatskola. Skatīts: 2017. gada 17. augustā.
  24. ↑ «VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005». Vangažu pašvaldība (DOC). Skatīts: 2017. gada 23. augustā.[novecojusi saite]
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 25,3 25,4 25,5 25,6 25,7 vestnesis.lv. «Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-04.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_pilsētu_ģerboņi&oldid=3936100"