Jaunjelgava

pilsēta Latvijā

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā. Pilsētai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet autoceļš P87 (BauskaAizkraukle). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir 15 km, līdz Rīgai — 79 km.

Jaunjelgava
Novada pilsēta
Jaunjelgavas novada domes ēka
Jaunjelgavas novada domes ēka
Ģerbonis: Jaunjelgava
Ģerbonis
Jaunjelgava (Latvija)
Jaunjelgava
Jaunjelgava
Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333Koordinātas: 56°37′03″N 25°05′00″E / 56.61750°N 25.08333°E / 56.61750; 25.08333
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizkraukles novads
Pilsētas tiesības kopš 1647. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Friedrichstadt
Platība[1]
 • Kopējā 6,2 km2
 • sauszeme 5,4 km2
 • ūdens 0,8 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2023)[2]
 • kopā 1 789
 • blīvums 331,9 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-5134
Mājaslapa www.jaunjelgava.lv
Jaunjelgava Vikikrātuvē

Nosaukums labot šo sadaļu

Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).[4] Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no jidiša Nai Riga).[5]

Vēsture labot šo sadaļu

Pamatraksts: Jaunjelgavas vēsture
 
Jaunjelgavas luterāņu baznīca (17. gadsimts, iznīcināta 1947. gadā)

13. gadsimtā Sērenes pilskalnā, apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena sēļu pils. Ap 1450. gadu izveidojās Vecsērenes muiža (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un lielu daļu no precēm pārvadāja pa zemesceļu līdz ordeņa pilij Sēlpilī.

1567. gadā Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers ostu pie Daugavas nosauca par Neištati (vācu: Neustadt — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par Jauno Jelgavu. 1590. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne Elizabete Magdalēna to pārdēvēja par Frīdrihštati, un 1647. gada 14. jūlijā Polijas—Lietuvas valdnieks Vladislavs IV apstiprināja Frīdrihštatei pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par hercoga Jēkaba līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla Jaunjelgavas luterāņu baznīcu.

Pēc Kurzemes guberņas izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt uz ASV.

No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika 4. Valmieras kājnieku pulka kaujas ar Bermonta karaspēku, kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1941. gada jūnija deportācijā izsūtīja arī ebreju ģimenes, bet pēc Latvijas vācu okupācijas holokaustā 1941. gada 2. augustā nogalināja gandrīz visus pilsētas ebrejus.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1800370—    
18401 280+245.9%
18815 820+354.7%
18975 830+0.2%
19147 300+25.2%
19201 577−78.4%
19352 153+36.5%
19592 035−5.5%
19702 402+18.0%
GadsIedz.±%
19792 228−7.2%
19892 417+8.5%
19972 070−14.4%
20002 330+12.6%
20102 265−2.8%
20112 245−0.9%
20122 221−1.1%
20132 202−0.9%
20142 183−0.9%
GadsIedz.±%
20152 159−1.1%
20162 127−1.5%
20172 068−2.8%
20181 999−3.3%
20191 965−1.7%
20201 915−2.5%
20211 900−0.8%
20221 867−1.7%
Source: Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika.

Jaunjelgavas ebreji labot šo sadaļu

 
Heimaņa sinagoga Rīgas ielā 62 pēc Pirmā pasaules kara (celta 1883).
 
Jaunjelgavas ebreju kapi Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta ebreju vēsturē Latvijā. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. Ernesta Johana Bīrona valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki Krievijas preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz Angliju un Vāciju. Tajā laikā no importētajām izejvielām Jaunjelgavā ražoja cigārus, ziepes, adatas un šokolādi. 1858. gadā tika atklāta pirmā valsts ebreju skola.

Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas un Daugavas ūdensceļa tirdzniecības nozīmes zuduma daudzi ebreji pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur Liepājas ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, ASV. 1881. gadā no pilsētas 5820 iedzīvotājiem 71% (4128) bija ebreji. 1891. gadā no pilsētas domes 28 deputātiem 11 bija ebreji, pārvaldē strādāja 6 cilvēki, no tiem 2 bija ebreji. Pilsētas rabīns 1891. gadā bija Levins Kāns, pilsētā darbojās Lielā sinagoga, "vecais siltais" lūgšanu nams, "stingri ticīgo" sinagoga, Heimaņa sinagoga. Saimnieciskās depresijas dēļ 1897. gadā ebreju īpatsvars Jaunjelgavā jau bija samazinājies līdz 63% (3256).

1912. gadā no 19 pilsētas domes deputātiem vairums bija vācieši un latvieši, un vairs tikai viens ebrejs. Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu. Pēc kara 1926.—1927. gados ar emigrējušo ASV dzīvojošo ebreju finansiālu palīdzību Jaunjelgavā uzcēla jaunu ebreju reliģisko skolu.

1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25% (530). 1941. gada jūnija deportāciju laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā holokausta laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem.[6]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību Šamir veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.—2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.[7]

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi labot šo sadaļu

Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.-19.gs.) šādās robežās:

  • Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē.
  • Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē[8]

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

Interesantas vietas labot šo sadaļu

  • Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka.
  • Pareizticīgo baznīca (1896—1897).
  • Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) jūgendstilā (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas lauva — pilsētas simbols.
  • Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos.
  • Brunavu (arī Brunava, Hibšberga[9]) muižas ēkas Liepu ielā 1.
  • Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.[10][11]

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti[novecojusi saite]
  5. Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv
  6. Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses
  7. Jaunjelgavas ebreju kapi
  8. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  9. Brunava (Hibšberga) muiža Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Pilis.lv
  10. «Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 12. augustā.
  11. Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports

Ārējās saites labot šo sadaļu