Jēkabpils novads (2009—2021)

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam. Par esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads.

Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties bijušā Jēkabpils rajona Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastiem. Robežojās ar Jēkabpils pilsētu, kā arī Salas, Viesītes, Aknīstes, Ilūkstes un pa Daugavu ar Daugavpils, Līvānu un Krustpils novadiem. Novada administrācija atradās Rīgas ielā 150a Jēkabpilī (neietilpa novadā).

Jēkabpils novads
(2009—2021)
Jēkabpils novada karogs Jēkabpils novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Jēkabpils
Kopējā platība:[2] 905,7 km2
 • Sauszeme: 881,7 km2
 • Ūdens: 24,0 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 4 164
Blīvums (2021): 4,7 iedz./km2
Izveidots: 2009. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Teritoriālās
vienības:
Mājaslapa: www.jekabpilsnovads.lv
Jēkabpils novads Vikikrātuvē

Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.[5]

Daba labot šo sadaļu

Novads atrodas Daugavas kreisajā krastā, tā virsu veido Aknīstes nolaidenums,[6] tā reljefs ir vāji viļņots. Dabiski labi drenēti, daļēji pārskaloti morēnas līdzenumi mijas ar plašām pārmitrām ieplakām un augsto purvu masīviem. Augstums pārsvarā 90–125 m v.j.l., augstākais punkts ir Kiocu kalns (143,7 m) pie Leimaņiem.

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz 13. gadsimtam šeit atradās sēļu Kalves zeme. Livonijas ordeņa valsts laikā novads atradās Sēlpils fogtejas un Daugavpils komturejas teritorijā. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā tagadējā novada teritorija atradās daļēji Sēlpils, daļēji Daugavpils draudzes novada teritorijā. 1819. gadā Sēlpils virspilskunga tiesas teritorijā izveidoja Jaunjelgavas apriņķi. 1924. gadā Jaunjelgavas apriņķis tika pārdēvēts par Jēkabpils apriņķi. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tas pārveidots par Jēkabpils rajonu. 2009. gadā izveidots Jēkabpils novads.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Novadā apvienoti Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagasti.

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Etniskais sastāvs labot šo sadaļu

Jēkabpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[7]
Latvieši (4366)
  
87.8%
Krievi (381)
  
7.7%
Lietuvieši (53)
  
1.1%
Cita tautība (171)
  
3.4%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

  • Rainis (Jānis Pliekšāns, 1865-1929), dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks un politiķis
  • Jānis Akuraters (1876-1937), dzejnieks, rakstnieks un politiķis
  • Krišjānis Ļūļaks (1883—1981), Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants
  • Pēteris Dardzāns (1889-1985), tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks, vēsturnieks
  • Aleksandrs Grīns (1895-1941), rakstnieks un tulkotājs

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu