Krustpils novads
Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā. Robežojās ar Jēkabpils pilsētu un Pļaviņu, Madonas, Varakļānu, Riebiņu, Preiļu, Līvānu un pa Daugavu ar Jēkabpils un Salas novadiem. Novada dome atradās Rīgas ielā 150a, Jēkabpilī (neietilpa novadā).
Krustpils novads (2009—2021) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Kopējā platība:[2] | 811,7 km2 | |||||
• Sauszeme: | 789,5 km2 | |||||
• Ūdens: | 22,2 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2021):[3] | 5 461 | |||||
Blīvums (2021): | 6,9 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2009. gadā | |||||
Likvidēts: | 2021. gadā | |||||
Teritoriālās vienības: |
Atašienes pagasts Krustpils pagasts Kūku pagasts Mežāres pagasts Variešu pagasts Vīpes pagasts | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Krustpils novads Vikikrātuvē |
2021. gadā Krustpils novadu pievienoja Jēkabpils novadam.
Daba labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture labot šo sadaļu
Līdz 13. gadsimtam tagadējā Krustpils novada teritorijā atradās Asotes pilsnovads, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvināja Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gada agrārajai reformai.
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Etniskais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
- Jānis Vaivads (1946), zinātnieks un politiķis, bijušais Latvijas izglītības un zinātnes ministrs (1993-1995).
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |