Jēkabpils novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Jēkabpils novads (2009—2021).
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Aknīstes novads, Krustpils novads, Salas novads un Viesītes novads. Novada centrs atrodas Jēkabpils valstspilsētā. Robežojas rietumos ar Aizkraukles novadu, ziemeļos ar Madonas un Varakļānu novadiem, austrumos ar Līvānu un Preiļu novadiem, dienvidos ar Augšdaugavas novadu un Lietuvas Panevēžas apriņķi.
Jēkabpils novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Jēkabpils | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 996,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 904,2 km2 | |||||
• Ūdens: | 91,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2023):[2] | 39 917 | |||||
Blīvums (2023): | 13,7 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Raivis Ragainis (LZP) | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Jēkabpils novads Vikikrātuvē |
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Jēkabpils rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu
Aknīstes pagasts, Aknīstes pilsēta, Asares pagasts, Atašienes pagasts, Ābeļu pagasts, Dignājas pagasts, Dunavas pagasts, Elkšņu pagasts, Gārsenes pagasts, Jēkabpils valstspilsēta, Kalna pagasts, Krustpils pagasts, Kūku pagasts, Leimaņu pagasts, Mežāres pagasts, Rites pagasts, Rubenes pagasts, Salas pagasts, Saukas pagasts, Sēlpils pagasts, Variešu pagasts, Viesītes pagasts, Viesītes pilsēta, Vīpes pagasts un Zasas pagasts.
Daba labot šo sadaļu
Novada austrumdaļā atrodas Vidusdaugavas zemiene, dienvidaustrumos Aknīstes pacēlums, rietumos Sēlijas valnis (Ormaņkalns 167 m, Taborkalns 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants (Elkšņi, Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts (Birži, Brodi), kūdra (Baraukas, Nomaļu, Stridas purvi).[3]
Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.[3]
Upes labot šo sadaļu
- Daugavas baseina: Daugava, Odze, Ziemeļsusēja, Nereta, Aiviekste (robežupe).
- Lielupes baseina: Dienvidsusēja, Viesīte.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
74 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Saukas ezers 7,7 km², Viesītes ezers 2,3 km². Ziemeļrietumos Pļaviņu ūdenskrātuves daļa.
Vēsture labot šo sadaļu
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša p.m.ē.[3] 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija Asotē, Dignājā, Sēlpilī. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja latgaļi un sēļi, cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par krustnešu uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva Kurzemes un Zemgales hercogiste, labais krasts nonāca Polijas pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja Zviedrijai. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[5][6] |
---|---|---|---|---|
1. | Jēkabpils | Valstspilsēta | - | 22 950 |
2. | Viesīte | Pilsēta | - | 1558 |
3. | Sala | Ciems | Salas | 1412 |
4. | Aknīste | Pilsēta | - | 1016 |
5. | Birži | Ciems | Salas | 494 |
6. | Brodi | Ciems | Ābeļu | 367 |
7. | Zasa | Ciems | Zasas | 312 |
8. | Mežāre | Ciems | Mežāres | 300 |
9. | Zīlāni | Ciems | Kūku | 295 |
10. | Jaunā muiža | Ciems | Kūku | 287 |
Nacionālais sastāvs labot šo sadaļu
Pašvaldība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 472. lpp.
- ↑ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 22.11.2023.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |