Bišu šūnas
Bišu šūnas ir sešstūraina, no bišu vaska izgatavota bišu stropa ligzdas uzbūves pamatvienība. Šūnās mēdz būt darba bišu, tranu, medus un bišu māšu šūniņas jeb māšu kanniņas, kas ir visplašākās un lielākās šūniņas.
Bišu lidojuma aktivitāti palielina tukšo šūniņu daudzums, bet samazina ar medu pildīto, aizvākoto šūniņu daudzums, uz kurām bites pat nemēdz uzturēties. Arī kāres ar neaizvilktām šūnām nestimulē bites izlidot nest nektāru.[1]
Bišu šūniņas labot šo sadaļu
Tikko izvilktām darba bišu un tranu šūniņām ir sešstūra forma. Attālums starp divām paralēlām darba bišu šūniņu sienām ir 5,38 — 5,42 mm. Peru audzēšanai paredzētās šūniņas dziļums ir 11—12 mm. Šūniņas sienu biezums ir 0,12 mm. Darba bites šūniņas tilpums — 0,28 cm3. Pēc 10 — 12 bišu paaudžu izaudzēšanas šūniņas sienu biezums palielinās līdz 0,18 — 0,20 mm, bet tilpums samazinās līdz 0,25 cm3. Tranu šūniņām attālums starp paralēlajām sienām ir 6,25 — 7,0 mm, kas ir lielāks nekā darba bites šūniņai. Bet vislielākā ir bišu māšu kanniņa, kuras diametrs pie pamatnes ir 8 — 9 mm, garums 20 — 25 mm. Parasti māšu kanniņas šūnā tiek ievilktas vertikāli uz leju. Toties darba bišu un tranu šūniņām slīpums ir 4 — 5°. Attālums starp šūnu kārēm, kurās audzē perus, mēdz būt 12— 12,5 mm.
Uz 25 cm2 liela šūnas laukuma (vienā kāres pusē) atrodas ap 100 darba bišu šūniņu vai 75 tranu šūniņas. Vienā ligzdas kārē (435x300 mm, abās pusēs) ir ap 9100 darba bišu šūniņu. Ņemot vērā to, ka šūna bieži vien nav izvilkta līdz pašai apkāres apakšai, augšējā daļā un kāres galos ir daudz pārejas šūniņu, peru audzēšanai vienā ligzdas kārē ir derīgas tikai apmēram 7600 šūniņas.
Medus šūniņas labot šo sadaļu
Šūniņas, kuras paredzētas medum, bites izvelk garākas nekā peru audzēšanai paredzētās. Medus šūniņas dziļums — 16 mm. Medus šūniņas izveido nedaudz slīpas (līdz 20°).
Attālums starp medus šūnām salīdzinot ar peru šūnām ir samazināts līdz 5 mm. Vienā medus šūniņā var ievietot 0,40 — 0,43 g medus vai 0,19 g bišu maizes. 435x300 mm kārē, ja tā pilnīgi piepildīta ar medu, ir 3,6 — 4 kg medus. Ar bišu maizi labi piepildītā kārē ir apmēram 1,5 kg bišu maizes. Kārē ir 0,14 kg vaska.
Bišu ligzda labot šo sadaļu
Ligzdā tiek radīti bišu dzīvei labvēlīgi apstākļi — noteikta temperatūra un gaisa mitrums, kas nepieciešami peru audzēšanai un barības krājumu uzglabāšanai. Bišu saime vasarā perus un barības krājumus šūnās izvieto noteiktā kārtībā. Kārēs pretī skrejai tiek izvietoti peri, tiem līdzās — bišu maize, tālāk — medus. Šajā periodā temperatūra ligzdā tiek uzturēta 34 — 35 °C.
Ziemošanas sākumā, kad āra gaisa temperatūra nokrītas zem 12 — 8 °C, bites ligzdā veido kamolu, kura blīvums ir atkarīgs no āra temperatūras. Jo tā ir zemāka, jo kamols blīvāks. Bezperu periodā bišu kamolā pastāvīgi tiek uzturēta 14 — 30 °C temperatūra. Kamola ārējā apvalkā tā ir zemāka, dziļāk — augstāka. Pavasarī, sākoties peru audzēšanai, temperatūra kamolā tiek paaugstināta līdz 34—35 °C. Gaisa mitrums ligzdā gan vasarā, gan ziemā ir no 65 līdz 88%.
Bišu ligzdu bites veido no vaska. Vasku izdala darba bišu vaska dziedzeri . Vislabāk tie ir attīstīti 12 — 18 dienu vecām darba bitēm. Vecākām bitēm vaska dziedzeru darbība pavājinās. Vasks izdalās un nelielu plāksnīšu veidā sacietē uz vaska spogulīšiem, kuri atrodas uz bites vēdera sternītiem.
Vaska izdalīšanās un šūnu vilkšana ir atkarīga no mātes un saimes darbības intensitātes. Ja bišu saime ievāc nektāru vai putekšņus un stropā ir daudz jaunu bišu, tad notiek intensīva vaska izstrādāšana un šūnu vilkšana. Ja ienesums izbeidzas, saimei iet bojā māte vai arī tā kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj dēt olas, šūnu veidošana netiek turpināta. Visaktīvāk bites velk šūnas tajās kārēs, kuras atrodas blakus vaļējiem periem. Tas izskaidrojams ar to, ka peru ēdināšanā ir nodarbinātas daudzas bites, kuras pastiprināti lieto medu un putekšņus vai bišu maizi, lai izstrādātu peru pieniņu peru barošanai. Šīm bitēm ir labi attīstīti vaska dziedzeri, kas bagātīgi izdala vasku.
Lai paātrinātu šūnu vilkšanu un izveidotos izturīga kāre ar bišu šūniņām, lieto mākslīgo šūnu vidussienas jeb mākslīgās šūnas. Tās ir plānas vaska plāksnes, kurās regulārās rindās ar speciāliem valčiem ir iespiestas šūniņu pamatnes. Šūniņā ievilkta riņķa diametrs ir 5,4 mm. Lai izgatavotu vienu mākslīgās šūnas standartkāri, nepieciešams apmēram 70 g vaska. Lai izvilktu šūnu, bites šai vidussienai pievieno apmēram 70 g pašu izstrādātā vaska. Ja mākslīgo vidussienu nelieto, bites šūnu kāres izvilkšanai patērē ap 120 g vaska. Labvēlīgos apstākļos bišu saime sezonā izvelk ne mazāk kā 8 — 10 šūnu kāres. Viena kilograma vaska izstrādāšanai bišu saime patērē no 3,5 līdz 3,6 kg medus. Šo medus daudzumu sauc par medus un vaska fizioloģisko ekvivalentu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Lai bites vairāk izlido! - «Saimnieks.lv»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 6. aprīlī.