Bišu māte
Bišu māte ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu (Apis) saimē, kas ir spējīga radīt pēcnācējus.[1] Tā parasti ir māte visām bitēm, kas dzīvo bišu stropā. Bišu saimē kopā ar māti dzīvo arī darba bites un trani. Bišu mātes organisms izdala īpašas mātes vielas — feromonus, kas aizkavē darba bišu olnīcu attīstīšanos.[2]
Izskats un īpašības labot šo sadaļu
Bišu māte ir lielākā no visām bitēm, tumšāka, ar garu dzeloni. Tās ķermeņa garums atkarībā no gadalaika un individuālajām īpatnībām var būt no 20—25 mm. Apsēklotas mātes masa svārstās no 180—300 mg, bet neapsēklotas no 130—190 mg. Pilnvērtīga māte diennaktī var izdēt vairāk nekā 2000 oliņu, to inkubācijas periods ilgst 3 diennaktis. Bišu ola ir ovāla, nedaudz izliekta, balta, 1,2—1,8 mm gara, tās diametrs ir 0,31—0,33 mm, masa 0,13—0,30 mg. Latvijas apstākļos bišu māte olu dēšanu uzsāk februāra beigās vai martā, bet Itālijas un citu dienvidzemju bišu mātes parasti sāk dēt agrāk. Vienu olu bišu māte var izdēt 40—46 sekundēs. Mātes dējība ir atkarīga no olnīcu apjoma, bet tai ir sakarība arī ar ķermeņa lielumu. Lielākām mātēm ir lielākas olnīcas, un tajās ir vairāk olu cauruļu. Šādas mātes attiecīgi izdēj vairāk olu. Tādējādi saimēs ir vairāk peru, to darba bites izaug spēcīgākas un produktīvākas. Visvairāk olu mātes izdēj pirmajos divos dzīves gados. Vecākām mātēm dējība samazinās. Līdz ar apaugļotām olām tās sāk dēt arvien vairāk neapaugļotu olu. Mātes mūžs parasti ir 3—5 gadi, bet var nodzīvot 7 gadus. Lielākas mātes dzīvo ilgāk nekā sīkās. Dravkopībā nav ieteikts turēt par 2 gadiem vecākas bišu mātes.[2]
Bišu mātes attīstība labot šo sadaļu
Darba bites izvēlas, kuru apaugļotās olas cirmeni izaudzināt par bišu māti. Lai cirmenis attīstītos par māti, tas tiek īpaši barots. Tas bagātīgi saņem peru pieniņu, kas ir piesātināts ar olbaltumvielām. Arī darba bites cirmenis pirmajās dienās saņem nelielu daudzumu peru pieniņu, toties bišu mātes cirmenis tiek barots tikai ar to. Mātes attīstība norisinās straujāk nekā darba bišu attīstība.
Ņemot vērā apstākļus, kādos mātes tiek audzētas, izšķir spieta mātes, sasteigtās un mākslīgi audzētās mātes. Spieta mātes attīstās speciāli šim nolūkam izvilktās māšu kanniņās. Parasti tās tiek izvilktas kāru malās. Sasteigtās mātes tiek audzētas māšu kanniņās, kas tiek izvilktas, paplašinot darba bišu šūniņu, kurās jau izšķīlies cirmenis. Sasteigtās māšu kanniņas parasti tiek izvilktas kāres vidusdaļā. Cilvēks arī var ierosināt bišu mātes audzēšanu, un, mākslīgi audzējot mātes, bites māšu kanniņu veido uz mākslīga pamata vai arī paplašinot bišu šūniņu.
Cirmeni, no kura audzē māti, bites visu laiku baro ar peru pieniņu, cirmeņa stadija ilgst piecas dienas. Pēc tam māšu kanniņu aizvāko, cirmenis iekūņojas kūniņā, un apmēram nedēļas laikā cirmenis pārtop par bišu māti. Diennakti pirms mātes izkūņošanās, bites vaska kārtiņu no māšu kanniņas aizvākojuma nograuž plānāku. Tas atvieglina mātes iznākšanu no kanniņas.
-
Bišu māšu kanniņa -
Bišu mātes cirmenis tiek bagātīgi barots ar peru pieniņu -
Cirmenis bišu māšu kanniņā
Spietošana labot šo sadaļu
Spietošana ir dabisks bišu saimju vairošanās veids: no saimes atdalās spiets — daļa darba bišu ar veco bišu māti. Spietošanas noskaņojuma izveidošanos var veicināt pārāk liels skaits darba bišu, šaura ligzda, slikta ligzdas ventilācija, veca māte. Saimes ar jaunām mātēm spieto retāk, nekā saimes ar vecām mātēm.
Gatavojoties spietot, saime izvelk 10 un vairāk māšu kanniņas. Tiek pārtraukta šūnu vilkšana, un saimē ir daudz tranu peru. Samazinās arī bišu lidošana pēc nektāra. Bišu māte vairs netiek bagātīgi ēdināta, samazinās tās vēdera apjoms un dējība. Māte kļūst vieglāka un spējīga lidot.
Pirmais spiets parasti izlido astotajā, devītajā dienā pēc pirmās olas iedēšanas māšu kanniņā — nākamajā dienā pēc pirmās māšu kanniņas aizvākošanas. Spiets izlido tikai saulainā, bezvēja laikā. Parasti ar spietu izlido līdz 50% bišu, tikai atsevišķos gadījumos vairāk. Spietā vairākumā ir 4—10 dienas vecas bites, bet vairākums 11—20 dienas vecas bites paliek saimē. Reizē ar spietu no stropa izlido arī māte. Ja spieta iznākšana no stropa ir aizkavējusies slikta laika vai kādu citu apstākļu dēļ, un ir piedzimusi jaunā māte, tad ar spietu var izlidot arī jaunā bišu māte.
Pēc pirmā spieta iziešanas spietošanas noskaņojums var turpināties, ja saimē ir palicis daudz aizvākotu peru. Tādā gadījumā bites apsargā māšu kanniņas, lai pirmā izkūņojusies māte tās neizgrauztu. Ja spietošanas noskaņojums ir beidzies, bites māšu kanniņas neapsargā, jaunā māte tās atrod un nodzeļ kanniņās esošās mātes.
Pēcspiets parasti iznāk devītajā dienā pēc pirmā spieta (ja laika apstākļi nav aizkavējuši tā normālo izlidošanu). Ar pēcspietu aizlido jaunā, tikko dzimusī māte. Nākamajā vai arī aiznākamajā dienā pēc otrā spieta var izlidot trešais spiets, pēc tam — vēl ceturtais. Ar katru nākamo pēcspietu bišu daudzums stropā samazinās. Pēcspietā var būt vairākas mātes, kas vienlaikus iznākušas no kanniņām. Spietošanas noskaņojumam beidzoties, bites izgrauž māšu kanniņas un iznīcina tajās esošās kūniņas. Jaunā māte apsēklojas, un saime sāk normāli strādāt.
Mātes apsēklošana labot šo sadaļu
| Bišu mātes attīstības cikls | |
|---|---|
| Ola | 3 dienu inkubācija |
| Cirmenis | no 3.—8. ar pusi dienai |
| Pirmskūniņa | ~ 7½ diena |
| Kūniņa | ~ 8. diena līdz iznākšanai no kūniņas |
| Iznākšana no kūniņas | ~15.—17. dienā |
| Apaugļošanās lidojums | 20.—24. dienai |
| Olu dēšanas uzsākšana | ~23. diena vai vēlāk |
Pirmajās divās nedēļās pēc izkūņošanās jaunā māte izlido apsēkloties. Vecākās mātes ar laiku zaudē spēju apsēkloties un kļūst neauglīgas. Izlidojot māte uzmeklē tranu pulcēšanās vietas. Bišu māte var nolidot 7—10 km, meklējot tranus. Viena izlidojuma laikā māte parasti pārojas ar vairākiem traniem. Tādējādi mātes dzimumorgānu sēklas uztvērējā nonāk dažādu tranu sperma, kas nodrošina pēcnācēju paaugstinātu dzīvotspēju.
Trīs, četras dienas pēc apsēklošanās māte sāk dēt olas. Dažreiz jaunās mātes iesākumā vienā šūniņā dēj vairākas olas, taču drīz šī novirze zūd. Darba bišu šūnās māte dēj apaugļotas olas, tranu šūnās — neapaugļotas.
Atsauces labot šo sadaļu
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Juris Šteiselis. Bišu māte – burvestība vai produkts Arhivēts 2020. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē.. Latvijas Biškopības biedrība
- Bišu māšu audzēšana Arhivēts 2019. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē.. Latvijas Biškopības biedrība