Zinaīda Zeltmate
Zinaīda Zeltmate-Dondukova (dzimusi 1920. gada 2. oktobrī, mirusi 1991. gada 23. janvārī) bija Latvijas baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja.[1]
| ||||||||||||||
Zinaīda Zeltmate dzimusi 1920.gada 2.oktobrī Tjumeņā, Krievijā. 1920. gada decembrī ģimene atgriezās Rīgā. Zinaīda Zeltmate mācījās Beatrises Vīgneres ritmikas kursos. 14 gadu vecumā uzsāka mācības Helēnas Tangijevas-Birznieces baletskolā. Pēc skolas beigšanas dejoja Operas un baleta teātrī un Operetes teātrī.
1946. gadā izveidoja vienu no pirmajiem bērnu deju kolektīviem Poligrāfiķu klubā Rīgā. 1948. gadā bija pirmo bērnu deju svētku virsvadītāja. Bijusi svētku virsvadītāja arī otrajos un sestajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. 1953. gadā ar saviem dejotājiem pārgāja no Poligrāfiķu kluba uz Latvijas PSR Kultūras namu, tagadējo Mazo ģildi. 1953. gadā dibināja bērnu deju kolektīvu ”Dzintariņš”, kuru vadīja līdz sava mūža beigām, 1991. gadam. 1975. gadā ”Dzintariņš” kļuva par pirmo bērnu Tautas deju ansambli Latvijā.
1979. gadā Zinaīdai Zeltmatei piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu, 1980. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu.[2]
Zinaīda Zeltmate ir veidojusi horeogrāfijas vairāk nekā 300 dejām, bērnu uzvedumiem un baletam. Vairākas no Zinaīdas Zeltmates dejām prēmētas Latvijas un starptautiskos konkursos, vairākas dejas iekļautas arī skolēnu Deju svētku repertuārā.[1]
Padomju Latvijas I Dziesmu svētki jeb X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā, 07.1948. jaunceltajā Esplanādes estrādē, bet Dinamo stadionā notika I Deju svētki. Z. Zeltmate bija šo deju svētku virsvadītāja. Kad 1950. gadā notika II Deju svētki, Z. Zeltmate virsvadītāja tribīnē stāvēja kopā ar M. Lasmani, Bruno Priedi un Zinaīdu Samu. Abos Deju svētkos Z. Zeltmates atbildība bija par Darba rezervju dejotājiem.[3]
Z. Zeltmate bijusi V Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja (1984), kā arī piedalījusies I (1960), II (1967) un VI (1989) Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Svētkos dejotas vairākas Z. Zeltmates dejas, piemēram, “Brālīt`s māsiņu dancināja”, “Latviešu deju svīta” (abas ar G. Ordelovska mūziku).[3]
Bērni
labot šo sadaļuZeltmates meita Olga Freiberga (dzimusi 1947. gada 22. februārī) ir horeogrāfe. No 1991.—2018. gadam bērnu Tautas deju ansambļa "Dzintariņš" mākslinieciskā vadītāja, bet par asistenti tajā strādājusi jau no 1978. gada.[4] Olgai Freibergai ir maģistra grāds ģeogrāfijā — ģeogrāfijas pasniedzēja, iegūts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē.[4] Olga Freiberga ir veidojusi horeogrāfiju daudzām dzintariņa dejām. Gan Olga, gan viņas brālis Vladimirs Dondukovs horeogrāfa talantu mantojuši no savas mammas Zinaīdas Zeltmates.
Dēls Vladimirs Dondukovs (dzimis 1952. gada augustā) kopš 1975. gada ir bērnu Tautas deju ansambļa "Dzintariņš" skaņu operators un horeogrāfs. Veidojis horeogrāfiju vairākām raksturdejām, piemēram, Ebreju, Somu, Afrikāņu un Kovboju deju, dejas, "Jungas", "Jautrie sunīši" u.c.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. novembrī. Skatīts: 2018. gada 3. aprīlī.
- ↑ [1][novecojusi saite] Kultūras Rondo, Z. Muktupāvels (2014.g.7.marts), ”Dzintariņš 60 gados”
- ↑ 3,0 3,1 «Zinaīda Zeltmate-Dondukova». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2021-02-03.
- ↑ 4,0 4,1 «APRITĒ: Olgas. Dziedātāja, aktrise un ģeogrāfe - Izklaide - nra.lv». web.archive.org. 2016-07-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-07-28. Skatīts: 2021-02-03.