Polārzvaigzne jeb Kinosura ir spožākā zvaigzne Mazā Lāča (Mazo Greizo Ratu) zvaigznājā ar vizuālo zvaigžņlielumu no +1,94 līdz +2,04.

Polārzvaigznes sistēma.

Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α ir trīskāršā zvaigžņu sistēma. Tās galvenais komponents Polārzvaigzne A ir cefeīdas tipa F7Ib spektra klases dzeltenais pārmilzis. Polārzvaigzne A ir vairāk nekā 2000 reižu spožāka par Sauli. Apmēram 2400 astronomisko vienību (av) attālumā ap to riņķo Polārzvaigzne B, kura ir F3 klases dzeltenais punduris ar masu 1,4 Saules masas (sm). Trešais komponents Ab atrodas tik tuvu spožajai Polārzvaigznei A (17 av), ka to izdevās saskatīt tikai ar Habla kosmisko teleskopu. Tā arī izrādījās dzeltenais punduris: spektra klase F7, masa ap 1,1 sm. Sistēma atrodas ap 430 gaismas gadu (132 parseku) attālumā no Saules.

Novērojumu vēsture

labot šo sadaļu
 
Polārzvaigznes atrašana debesīs.

Mūsdienās ziemeļu virzienu var noteikt pēc Polārzvaigznes, jo tā atrodas tuvu debess ziemeļpolam, bet tās augstums virs horizonta ir aptuveni vienāds ar novērotāja vietas ģeogrāfisko platumu. Precesijas dēļ Polārzvaigznes polārdistance mainās: par orientieri to varēja sākt izmantot tikai ap 1100. gadu, 2100. gadā tā rādīs precīzi uz ziemeļiem, bet pēc 3200. gada par polārzvaigzni varēs saukt Cefeja γ Alraju. Vēl jāatzīmē, ka Viljamam Heršelam jau 1780. gadā izdevās ieraudzīt Polārzvaigzni B. To, ka Polārzvaigznes sistēmā ir arī trešais komponents, izmantojot spektrālanalīzi, noskaidroja 1929. gadā, bet to nofotografēt izdevās tikai 2006. gadā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu