Ziemeļu žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs. Tā ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošām žirafu ģints (Giraffa) sugām.[1] Savvaļā mājo apmēram 4800 ziemeļu žirafes, no kurām visretāk sastopamā ir Nigērijas žirafe.[2]

Ziemeļu žirafe
Giraffa camelopardalis (Linnaeus, 1758)
Nigērijas žirafe (G. c. peralta)
Nigērijas žirafe (G. c. peralta)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
DzimtaŽirafu dzimta (Giraffidae)
ĢintsŽirafes (Giraffa)
SugaZiemeļu žirafe (G. camelopardalis)
Ziemeļu žirafe Vikikrātuvē

Ziemeļu žirafi parasti var novērot atklātā vai krūmu savannā, bet, ja barības resursi ir nabadzīgi, žirafes dodas barības meklējumos dziļākos un biezākos mežos. Žirafes ir ļoti iecienījušas akāciju audzes. Vairāk par žirafes anatomiju un īpatnībām var izlasīt galvenajā rakstā žirafes.

Sistemātikas izmaiņas labot šo sadaļu

Saskaņā ar mūsdienu sistemātiku ziemeļu žirafei ir 3 pasugas, lai gan nesenā pagātnē tika izdalīta arī ceturtā pasuga — Rotšilda žirafe (G. c. rothschildi). Tomēr jaunāko ģenētisko pētījumu rezultātā šī pasuga tika apvienota ar Nūbijas žirafes (G. c. camelopardalis) pasugu, izdalot Rotšilda žirafi kā ekotipu.[3]

Sistemātika labot šo sadaļu

Ziemeļu žirafei ir 3 pasugas:
Pasuga Apraksts Attēls
Nūbijas žirafe (G. c. camelopardalis) nominālpasuga, sastopama Sudānas austrumos un Etiopijas dienvidrietumos. Zinātnieki uzskata, ka savvaļā ir saglabājušās apmēram 2350 Nūbijas žirafes, no kurām apmēram 1500 ir Rotšilda žirafes.[2][3] Tās kažoka rakstam ir raksturīgi lieli, kastaņbrūni laukumi, bet pamatkrāsa ir gandrīz balta. Kāju iekšpusēs raibumu nav, kā arī to nav uz kājām zemāk par ceļgaliem. Lai arī zoodārzos ziemeļu žirafe ir viena no visbiežāk sastopamajām žirafēm, tomēr Nūbijas žirafes zoodārzos ir ļoti reti.[4]  
Rotšilda žirafe (G. c. camelopardalis), Nūbijas žirafes ekotips Tā ir sastopama Ugandā un Kenijas centrālajā daļā, Baringo ezera apkārtnē. Iespējams, tā dzīvo arī Sudānas dienvidos un Kongo Demokrātiskajā Republikā.[5] Savvaļas populācijā ir apmēram 1500 žirafes, zoodārzos dzīvo nedaudz vairāk kā 450 žirafes,[3] no kurām četras Rotšilda žirafes mājo Rīgas zoodārzā.[6] Tās raksts ir tumši brūns, atgādina taisnstūrus, tumšos laukumus vienu no otra atdala krēmīgi baltas līnijas. Uz tumšajiem laukumiem var būt gaišākas līnijas un svītras. Kājas zem ceļgaliem ir tikpat kā baltas, visbiežāk bez raibumiem.  
Kordofāna žirafe (G. c. antiquorum) Tā ir sastopama Čadā, Centrālāfrikā, Kamerūnas ziemeļos un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Savvaļas populācijā ir apmēram 2000 žirafes.[3] Zoodārzos dzīvo apmēram 65 šīs pasugas žirafes. Salīdzinot ar Nūbijas žirafi, šī pasuga ir mazāka augumā un tās kažoka raibumiem ir neregulārāka forma. Raksts veidojas no mazāka izmēra neregulāras formas laukumiem, un tie sedz arī kāju iekšpuses.  
Nigērijas žirafe jeb Rietumāfrikas žirafe' (G. c. peralta) Tā ir endēma Nigērijas dienvidrietumiem.[7] Savvaļā dzīvo mazāk nekā 450 īpatņi,[3][2] un tā ir visretāk sastopamā žirafu pasuga. Šī pasuga ir viena no visgaišākajām žirafēm, tās raibumi ir gaiši dzeltenoranži, un tiem raksturīga daivas forma.[8]Ragi, salīdzinot ar pārējām pasugām, ir visstāvākie, tēviņiem izteikti attīstīts pieres puns jeb "trešais rags".[9]  

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Scientists just realised there are not one, but four species of giraffe
  2. 2,0 2,1 2,2 «Giraffe Species». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 9. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Multi-locus Analyses Reveal Four Giraffe Species Instead of One
  4. Giraffe and Okapi, The Encyclopedia of Mammals (edited by David MacDonald, Oxford University Press) on pgs. 520–527. ISBN 0-87196-871-1
  5. IUCN: Giraffa camelopardalis ssp. rothschildi
  6. «Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. augustā. Skatīts: 2011. gada 18. februārī.
  7. IUCN: Giraffa camelopardalis
  8. Kingdon, J. East African Mammals: An Atlas of Evolution in Africa, Volume 3, Part B: Large Mammals. University Of Chicago Press, 1988. 313–37. lpp. ISBN 0-226-43722-1.
  9. Seymour, R. (2002) The taxonomic status of the giraffe, Giraffa camelopardalis (L. 1758), PH.D Thesis

Ārējās saites labot šo sadaļu