Zābakotā sviestbeka
Zābakotā sviestbeka (Suillus cothurnatus) ir Latvijā iespējami atrasta sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, bet aizsargājami retuma dēļ. Latvijā it kā atrastā varietāte Suillus cothurnatus var. hiemalis atrasta sēnēm neparastā vietā Patkula alā un visai ticami, ka tā bijusi kādas citas bekas anomāla forma.[1] Līdz šim šī sēne droši atrasta tikai Ziemeļamerikā, Malaizijā un Brazīlijā.
| Zābakotā sviestbeka Suillus cothurnatus | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Sviestbeku dzimta (Suillaceae) |
| Ģints | Sviestbekas (Suillus) |
| Suga | Zābakotā sviestbeka (L. cothurnatus) |
 Zābakotā sviestbeka Vikikrātuvē | |
Sēnes apraksts labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa oranžbrūna līdz oranždzeltenai ar brūnām svītriņām. Forma sākumā puslodes, vēlāk izliekta. Platums līdz 6 cm. Virsmiziņa lipīga, jaunībā ar kātiņu savieno daļējs plīvurs. Mīkstums dzeltenīgs cepurītē, tumši oranžs kātiņā, bez raksturīgas smaržas un garšas, griezumu vietās krāsu nemaina.
- Stobriņi: Atveres oranžas, sēnei augot kļūst brūni oranžas, iespiedumos krāsu nemaina.
- Kātiņš: dzeltenīgs vai oranžs, sašaurināts pie pamata, blīvs, klāts ar jaunībā brūnsarkaniem punktiņiem, kuri uz vecumu melnē. Garums līdz 6 cm, resnums 0,5-1 cm. Jaunām sēnēm ar baltu lēverainu gredzenu.
- Sporas: masā olīvbrūnas, 7-10/2-3,5 µm.[2] [3]
Augšanas apstākļi labot šo sadaļu
Priežu mikorizas sēne. Aug priežu mežos, smilšainās augsnēs vai sūnās, klimata mērenajā joslā augšanas laiks no augusta līdz oktobrim.
Barības vērtība labot šo sadaļu
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Līdzīgās sugas labot šo sadaļu
Grūti atšķirama no Suillus salmonicolor, ar kuru galvenā redzamā atšķirība ir tās gļotainākā cepurīte, oranžais mīkstums cepurītē un dažādās priežu sugās, ar kurām tās veido mikorizu. Abas daudzi mikologi ilgi atzina par vienu sugu. Abas ir ēdamas sēnes.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ziņa sēnes.lv
- ↑ MushroomExpert.Com
- ↑ Watling R. (2001). "The relationships and possible distributional patterns of boletes in south-east Asia". Mycological Research. 105 (12): 1440–8. doi:10.1017/S0953756201004877. 50.lpp.