XHTML
Paplašināmā hiperteksta iezīmju valoda jeb XHTML (saīsinājums no Extensible Hypertext Markup Language) ir iezīmju valoda, kas nodrošina tās pašas iespējas, ko HTML, taču nosaka daudz striktāku valodas sintaksi. Ja HTML ir SGML lietojums, tad XHTML ir XML lietojums. XHTML 1.0 kļuva par Globālā Tīmekļa Konsorcija rekomendāciju 2000. gada 26. janvārī.
Pārskats
labot šo sadaļuXHTML valoda ir HTML valodas pēctece un būtībā arī tās pašreizējā versija. Vajadzībā pēc striktākas HTML versijas radās līdz ar domu, ka tīmekļa saturu jāpiegādā plašākam ierīču spektram (piemēram, mobilajiem telefoniem), no kurām daudzām ir ierobežoti resursi, kurus nevar atļauties tērēt visdažādāko brīvās HTML valodas paveidu atbalstam. (Jo valoda ir brīvāka, jo sarežģītāka ir tajā rakstīto resursu apstrāde.) DTD nosaka nosacījumus, pēc kuriem iespējams pārbaudīt XHTML dokumenta korektumu.
Lielākā daļa populārāko tīmekļa pārlūkprogrammu pēdējo versiju iekļauts XHTML atbalsts, savukārt vecākās pārlūkprogrammas apstrādā XHTML dokumentus kā parastus nestandarta HTML dokumentus. Būtībā var teikt, ka gandrīz visas datoru XHTML pārlūkprogrammas atbalsta HTML, savukārt gandrīz visas HTML pārlūkprogrammas atbalsta XHTML. Tiek uzskatīts, ka tieši tas palēnina pāreju no HTML uz XHTML. Neskatoties uz Microsoft dalību Globālā tīmekļa konsorcija standartu izstrādē, Internet Explorer neatbalsta atsevišķus XHTML paveidus. Līdz ar to tīmekļa lappušu izstrādātāji bieži vien ir spiesti izvēlēties starp standartiem atbilstošu kodu un kodu, ko spēs pareizi attēlot visas tīmekļa pārlūkprogrammas.
Noderīga XHTML iespēja ir citu XML vārdu telpu izmantošana (piemēram, MathML un SVG). Tomēr šī iespēja ir izmantojama tikai tad, ja XHTML dokuments tiek pasniegts kā XML dokuments izmantojot application/xhtml+xml MIME tipu. Ja dokuments tiek pasniegts ar text/html MIME tipu, pārlūkprogrammas to uztvert kā parastu HTML dokumentu. Ar text/html MIME tipu drīkst pasniegt tikai XHTML 1.0 dokumentus.
XHTML versijas
labot šo sadaļuXHTML 1.0
labot šo sadaļuSākotnējā XHTML rekomendācija, kas pēc būtības bija HTML 4.01 pārformulēšana atbilstoši XML standartam. Ir trīs dažādi XHTML 1.0 paveidi:
- XHTML 1.0 Strict ir līdzvērtīgs HTML 4.01 un sevī iekļauj elementus un atribūtus, kuri ir bijuši nepieciešami, izņēmums ir, piemēram, bgcolor un align, jo šos attēlošanas nosacījumus var padot izmantojot CSS formatēšanas valodu.
- XHTML 1.0 Transitional atļauj vairāku novecojušu elementu un atribūtu lietošanu, ko neatļauj XHTML 1.0 Strict. Kā piemērus var minēt <center>, <u>, <strike> un <applet>.
- XHTML 1.0 Frameset atļauj lietot HTML ietvarus.
XHTML 1.1
labot šo sadaļuŠī ir jaunākā Globālā tīmekļa konsorcija rekomendācija, kas ir XHTML 1.0 Strict reformulizācija izmantojot moduļus. Rekomendācija ietvert moduļu satvaru, kā arī vairākus standarta moduļus. Visas novecojošās HTML īpašības, piemēram, prezentācijas elementi un ietvari, ir izvākti no specifikācijas. Prezentācija tiek pilnībā kontrolēta izmantojot CSS.
XHTML 2.0
labot šo sadaļuXHTML 2.0 šobrīd atrodas izstrādes stadijā. Šai versijā netiks saglabāta pilna savietojamība ar iepriekšējām HTML un XHTML versijām, tāpēc to pat var uzskatīt par pavisam jaunu valodu.
Citas XHTML versijas
labot šo sadaļu- XHTML Basic ir vienkāršota XHTML versija, kas paredzēta izmantošanai plaukstdatoros un mobilajos telefonos. Tā ir plānota kā WML un C-HTML aizstājējs.
- XHTML Mobile Profile ir tālāk attīstīta XHTML Basic versija mobilajiem telefoniem.
Piemērs
labot šo sadaļuXHTML 1.0 Strict koda piemērs:
<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?> <!DOCTYPE html PUBLIC "-//W3C//DTD XHTML 1.0 Strict//EN" "http://www.w3.org/TR/xhtml1/DTD/xhtml1-strict.dtd"> <html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml" xml:lang="lv" lang="lv"> <head> <meta http-equiv="Content-Type" content="text/html; charset=UTF-8" /> <title>XHTML 1.0 piemērs</title> </head> <body id="piemers" name="piemers"> <p>Šis ir neliels <abbr title="Extensible HyperText Markup Language">XHTML</abbr> 1.0 Strict dokumenta piemērs.</p> </body> </html>