Vunāmina Milivundi (angļu: Wunaamin Miliwundi) ir grēdu virkne Austrālijas ziemeļrietumos. Izvietojusies Rietumaustrālijas štata ziemeļos un no dienvidiem un austrumiem puslokā aptver Kimberlijas plato, nodalot to no Ficrojas un Ordas upju ielejām. Vunāmina Milivundi sastāv no vairākām mazākām grēdām (no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem): Lēdijas Forestas grēda, Aisdela grēda, Neri grēda, Sera Džona grēda, Presipisa grēda un Djūraka grēda.

Vunāmina Milivundi
Vunāmina Milivundi
Vinģanas aiza Vunāminas parkā
Kontinents Austrālija
Valstis Karogs: Austrālija Austrālija
Garums 567 km
Augstākais kalns Velsa kalns
Augstums 983 m
Koordinātas 17°30′S 125°45′E / 17.500°S 125.750°E / -17.500; 125.750Koordinātas: 17°30′S 125°45′E / 17.500°S 125.750°E / -17.500; 125.750
Vunāmina Milivundi (Austrālija)
Vunāmina Milivundi
Vunāmina Milivundi
Vunāmina Milivundi (Rietumaustrālija)
Vunāmina Milivundi
Vunāmina Milivundi
Vunāmina Milivundi Vikikrātuvē

Vunāmina Milivundi ir tradicionāla aborigēnu tautu nariņinu, koneģandu un bunubu teritorija. Pirmais no eiropiešiem to 1879. gadā pētīja britu ceļotājs Aleksandrs Forests (Alexander Forrest) un nodēvēja par Karaļa Leopolda grēdām (King Leopold Ranges). 2008. gadā tika ierosināts grēdas pārdēvēt, bet lēmums tika pieņemts tikai 2020. gadā, nosaukumā apvienojot nariņinu (Wunaamin) un bunubu (Milivundi) nosaukumus.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu