K vitamīns

K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos. K vitamīns ietekmējot dažādu olbaltumvielu struktūru, ļauj tiem piesaistīt kalcija jonus, kas citādāk nebūtu iespējams. Bez K vitamīna asinsrece ir būtiski traucēta un var izraisīt nekontrolējamu asiņošanu. Vitamīna darbības pamatā ir stimulējoša ietekme uz tā dēvēto K vitamīna atkarīgo asins recēšanas faktoru sintēzi aknās.^[1]

Ķīmiski par K vitamīnu var uzskatīt 2-metil-1,4-naftohinona (3-) atvasinājumus. Pie K vitamīna pieder arī divi dabiski vitamēri: K₂ vitamīns un K₁ vitamīns. K₂ vitamīns savukārt iedalās sīkāk apakšgrupās.

K₁ vitamīns (fitomenadions, fitonadions, fillohinons) tiek sintezēts augos un visvairāk ir atrodams zaļo lapu dārzeņos, kur tas ir iesaistīts fotosintēzē. Resnajā zarnā baktēriju ietekmē K₁ vitamīns pārveidojas par K₂ vitamīnu.

Izšķir 3 sintētiskas K vitamīna grupas — K₃, K₄ un K₅. K₃ vitamīns pētījumos ir pierādīts toksisks.^[2]

Atsauces

↑ Damm W., Bouquot A. Oral and maxillofacial pathology (second edition) 2002 (714).
↑ "Vitamin K". Linus Pauling Institute, Oregon State University.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: K vitamīns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] Damm W., Bouquot A. Oral and maxillofacial pathology (second edition) 2002 (714).

[2] "Vitamin K". Linus Pauling Institute, Oregon State University.

[1]

[2]