Viljams Norvūds Poters (angļu: William Norwood Potter; 1840. gada 27. augusts Londona — 1895. gada 13. marts Londona) bija Lielbritānijas šahists, advokāts un žurnālists.

Viljams Norvūds Poters
William Norwood Potter
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 27. augustā
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Miris 1895. gada 13. martā (54 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās šahists, žurnālists, advokāts

Pēc profesijas bijis advokāts. Londonas šaha turnīros pirmo reizi piedalījies 1867. gadā, bet jau 1870. gadā uzvarējis Londonas šaha kluba handikapu turnīrā, apsteidzot Džozefu Blekbērnu un Sesilu Velentainu de Vere. Pazīstams kļuvis pēc piedalīšanās korespondencšaha mačā Londona — Vīne (1872—1874). Mača gaitā gandrīz visi šahisti pametuši Londonas komandu, ļaujot Porteram kopā ar Vilhelmu Steinicu divatā turpināt pret maču, kuri viņi uzvarējuši ar 1½:½. Vēlāk Steinics uzskatījis, ka tieši ar šo korespondencšaha maču ir aizsācies darbs pie sistemātiskas moderno šaha ideju attīstības. 1875. gadā Porters zaudējis maču Johannesam Cukertortam (+2, -4, =8).[1] 1879. gadā nospēlējis neizšķirti maču ar Džeimsu Meisonu (+5, -5, =11).

Poters bijis nozīmīgs sava laika šaha žurnālists. Vairākus gadus viņš vadījis šaha nodaļu laikrakstā Westminster Papers (1868—1879) un žurnālā Land and Water (1877—1885). No 1874. līdz 1876. gadam izdevis pats savu žurnālu City of London Chess Magazine, kurā sadarbojies ar Steinicu un Cukertortu.[2] Bijis šaham veltīto rakstu autors britu enciklopēdijas Encyclopædia Britannica 9. izdevumā (1875—1889).

1885. gadā atstājis Londonas šaha dzīvi. Pēc desmit gadiem nomiris savā mājā Londonas priekšpilsētā Satonā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu