Vidusglamorgana
Vidusglamorgana (angļu: Mid Glamorgan, velsiešu: Morgannwg Ganol) ir saglabātā grāfiste Velsas dienvidos un iekļauj trīs galvenos apgabalus — Bridžendu, Mērtirtidvilu un Rondu Kinonu Tāvu. Robežojas rietumos ar Rietumglamorganu, ziemeļos — ar Povisu, austrumos — ar Guentu, dienvidos — ar Dienvidglamorganu, bet dienvidrietumos krastus apskalo Ķeltu jūras Bristoles līcis. Lielākā apdzīvotā vieta ir Bridženda.
Vidusglamorgana | |
---|---|
saglabātā grāfiste | |
Mid Glamorgan, Morgannwg Ganol | |
Tilts pār Oguru Bridžendā; Ainava pie Treharisas; Svētā Kinoga baznīca Penderinā | |
Vidusglamorganas grāfiste Velsā | |
Koordinātas: 51°49′N 3°22′W / 51.817°N 3.367°WKoordinātas: 51°49′N 3°22′W / 51.817°N 3.367°W | |
Valsts | Apvienotā Karaliste |
Zeme | Velsa |
Nemetropoles grāfiste | 1974 |
Saglabātā grāfiste | 1996 |
Galvenie apgabali |
3 apgabali
|
Platība | |
• grāfiste | 786 km2 |
Iedzīvotāji (2022) | |
• grāfiste | 444 037 |
• blīvums | 564,9/km² |
Laika josla | GMT (UTC0) |
• Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
Vēsture
labot šo sadaļuGrāfiste izveidota 1974. gada 1. aprīlī kā nemetropoles administratīvā grāfiste, apvienojot daļas no vēsturiskajām Glamorganas, Breknokšīras un Monmutšīras grāfistēm, un iedalot to sešos distriktos — Kinonas Ieleja, Ogura, Mērtirtidvila, Ronda, Rimni Ieleja un Tāva-Elaja.[1] Grāfistes administratīvās iestādes atradās Kārdifā. 1996. gadā Vidusglamorgana kā administratīvā grāfiste tika likvidēta,[2] vienlaicīgi to saglabājot kā grāfisti ceremoniāliem mērķiem Britu monarhijas pārstāvniecībai.[3] 2003. gadā grāfistes robežas tika precizētas, nododot Kārfili boro teritorijas daļu Guentai.[4]