Viļņas Pestītāja katoļu baznīca
Viļņas Pestītāja baznīca (lietuviešu: Vilniaus Išganytojo bažnyčia) ir 18. gadsimta sākumā uzbūvēts baroka stila Romas katoļu dievnams, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētas Viļņas Antakalņa rajonā. Baznīca ir nacionālas nozīmes Lietuvas valsts kultūras piemineklis (unikālais kods — 759).
Viļņas Pestītāja baznīca | |
---|---|
Viļņas Pestītāja baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Viļņa, Lietuva |
Koordinātas | 54°42′02″N 25°18′45″E / 54.7005°N 25.312417°EKoordinātas: 54°42′02″N 25°18′45″E / 54.7005°N 25.312417°E |
Piederība konfesijai | Romas Katoļu baznīca |
Statuss | baznīca |
Arhitektūras apraksts | |
Arhitektūras stils | baroks |
Celtniecības beigas | 1717. gads |
Specifikācija | |
Būvmateriāli | ķieģelis |
Baznīcu, kas ir trinitāriešu klostera ansambļa sastāvdaļa, dibinājis Lietuvas lielhetmanis Kazimirs Sapiega (Kazimierz Jan Sapieha/Kazimieras Jonas Sapiega/Казімір Ян Сапега, 1637/1638 — 1720). Tā uzcelta 1717. gadā un bija Sapehu dzimtas rezidences sastāvdaļa. Baznīcas pagrabos tika izbūvēta Sapehu dzimtas kripta. 1864. gadā (pēc citām ziņām 1865. gadā) baznīcu atdeva pareizticīgajiem, bet klostera ēkās iekārtoja kazarmas. 1919. gadā baznīca bija atgriezta katoļiem un kalpoja kā poļu kara hospitāļa baznīca. PSRS okupācijas gados baznīca atradās Padomju armijas kazarmu teritorijā un tika izmantota kā noliktava. Pēc PSRS armijas izvešanas atdota ticīgajiem. 2000. gadā no jauna iesvētīta.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viļņas Pestītāja katoļu baznīca.