Varistors
Varistors ir pusvadītāju ierīce, kuru elektriskā pretestība samazinās, ja tām pielikto spriegumu palielina. To vadītspēja ir atkarīga no pievadītā sprieguma momentānajām vērtībām. Varistorus izgatavo no silīcija karbīda ar alumīnija, kalcija un magnija piemaisījumiem; voltampēru raksturlīkne ir līdzīga termistora raksturlīknei. Līkne ir simetriska attiecībā pret koordinātu sākumpunktu, jo varistora īpašības nav atkarīgas no strāvas virziena. Pievadot nelielu spriegumu, strāva plūst caur graudiņu kontaktvietām, kuru laukumi ir nelieli, tāpēc sākumā strāva ir niecīga. Spriegumu palielinot, porās starp graudiņiem sākas elektrostatiskā emisija, un varistora vadītspēja palielinās - tāpēc strāva sāk strauji pieaugt. Varistorus izmanto elektrisko ķēžu aizsargāšanai pret pārspriegumiem, elektrisko signālu pārveidošanai, pastiprinātājos nelineāro kropļojumu kompensēšanai u.c..[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Kārlis Tomariņš, Egons Zablovskis. Radioelektronika. Rīga : Zvaigzne, 1985.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Varistors.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar elektroniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |