Vanādijskābes
Vanādijskābes ir brīvā veidā neeksistējoši vai tikai ūdens šķīdumos pastāvoši[1] vanādija(V) savienojumi, kuru sāļi — vanadāti — ir pavisam stabili.
Vanādijskābes ir vājas skābes un to struktūra ir atkarīga no šķīduma koncentrācijas un vides.[2] Izšķir šādas vanādijskābes:
- ortovanādijskābe H3VO4. Pati ortovanādijskābe praktiski nepastāv, bet gandrīz bezkrāsainais ortovanadāta jons VO43− ir stabils stipri sārmainos (pH>13) šķīdumos. Stipri atšķaidītos, sārmainos (no pH 13 līdz pH 8) šķīdumos pastāv arī hidrogēnortovanadāta joni HVO42−.
- pirovanādijskābe H4V2O7 — pirovanadāta joni pastāv samērā sārmainā vidē pie lielām vanādija(V) koncentrācijām.
- metavanādijskābe HVO3. Šī skābe eksistē brīvā veidā šaurā pH diapazonā starp pH 3 un pH 4, bet tikai lielā atšķaidījumā, vismaz 10−4 mol/l. Ja vide ir sārmaināka, tajā ir metavanadāta joni VO3−.
- dekavanādijskābe H6V10O28, kuras joni eksistē skābākā vidē pie lielām koncentrācijām.
- citas brīvā veidā nepastāvošas polivanādijskābes, piemēram, dodekavanādijskābe H2V12O31.
Ļoti skābā vidē (pH<2) pie lielām vanādija(V) koncentrācijām rodas mazšķīstoši oranži polivanadāti, ko uzskata par hidratētu vanādija(V) oksīdu V2O5·nH2O.[3] Vēl skābākā vidē vai atšķaidītākos šķīdumos vanādijam(V) izpaužas bāziskas īpašības un tas pastāv VO2+ jona veidā.
Vanādija(V) oksīdu tā skābo īpašību dēļ sauc arī par vanādijskābes anhidrīdu. Tas ir samērā mazšķīstošs ūdenī; šķīdinot veidojas bāli dzeltens, skābs šķīdums. Uzskata, ka tas satur izopolivanādijskābi ar aptuvenu sastāvu H2[O(V2O5)2,5][4] vai vienkārši dekavanādijskābi H6V10O28[5]
Izmantošana
labot šo sadaļuVanādijskābes un to atvasinājumi tiek izmantoti katalizatoru ražošanā, īpaši oksidēšanās reakcijās. Taču skābju ārkārtīgā nestabilitāte padara to par neparocīgu izejvielu, tādēļ ļoti bieži šajos procesos tiek izmantoti citi līdzekļi. Tās sāļi vanadāti tiek pielietoti keramikā, pigmentu ražošanā un dažādās industrijas nozarēs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Химическая энциклопедия. Том 1. Москва : Советская энциклопедия, 1988, 347. lpp. (krieviski)
- ↑ Vanādija(V) formas atkarībā no šķīduma pH un koncentrācijas
- ↑ Nails Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. Rīga : Zvaigzne, 1978, 417. lpp.
- ↑ Химическая энциклопедия. Том 1. Москва : Советская энциклопедия, 1988, 351. lpp. (krieviski)
- ↑ Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва : Издательство иностранной литературы, 1966, 118. lpp. (krieviski)