Valkīras

Valkīras (senskandināvu: valkyrja (vsk.) — 'tā, kas izvēlas kritušos') senskandināvu mitoloģijā ir disijas, kareivīgas sieviešu dzimuma dievības, kas pakļautas Odinam. Valkīras kaujās izvēlas drosmīgākos cīnītājus un aizved tos uz Valhallu, kur tie kļūst par einherijiem (kuri Ragnaroka laikā cīnīsies Odina pusē). Tās piedalās arī uzvaru un nāves sadalē kaujaslaukā. Valkīras uzskatīja par līdzīgām kraukļiem, un tās jāja uz vilkiem (tādējādi, iespējams, rodot skaidrojumu kraukļiem un vilkiem, kas pēc kaujas plosīja mirušos). Daudzos mītos parādās arī noteiktas valkīras, piemēram, Brunhilde vai Sigruna. Atsevišķās dziesmās valkīras ir varoņu iemīļotās.

Stefana Sindinga skulptūra, kurā attēlota valkīra

Valkīras parādās "Sāgā par Njalu", kur auž kara tīklu no cilvēku zarnām un dzied "Derruda dziesmu" (jeb "Valkīru dziesmu").

Daļu mirušo karotāju dvēseļu saņēma Odins, daļu — Freija. Valkīras uzskata par Odina meitām, taču viņu vecāki bieži bija mirstīgie. Valkīras bija nemirstīgas un neievainojamas, kamēr vien palika jaunavas.

Grūti precīzi nošķirt valkīras no nornām (piemēram, Skulda ir gan valkīra, gan norna).