Valērijs Zosts (1901—1960) bija pianists, Latvijas Valsts konservatorijas profesors.

Valērija Zosta šaržs par sevi žurnālā "Atpūta"

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1901. gada 8. augustā Pēterburgā jurista ģimenē. Mācījās Petrogradas klasiskajā ģimnāzijā. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gada pavasarī Valērijs kopā ar māsu Viktorinu un guvernanti Emmu Jēgeri devās uz Latviju, kur viņi apmetās pie Emmas radiniekiem Billēs.

1920. gadā V. Zosts kā eksterns pabeidza ģimnāziju, strādāja kuģu kompānijas kantorī, līdztekus mācījās privātā klavieru studijā, 1924. gadā pats sāka strādāt par klavierskolotāju, 1929. gadā Latvijas konservatorijā eksterni nokārtoja eksāmenu klavierspēlē un ieguva brīvmākslinieka statusu. Viņš izveidoja savu klavieru studiju, uzstājās Rīgas koncertzālēs un Rīgas Radiofonā (1933—1936). Viņa šaržus publicēja žurnāli "Svari", "Atpūta" un citi.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada rudenī V. Zosts sāka strādāt par docentu Latvijas Konservatorijas klavieru katedrā, 1945. gadā viņu iecēla par speciālās klavieru fakultātes dekānu, pēc tam par speciālās klavieru katedras vadītāju, 1954. gadā par profesoru. Līdztekus viņš no 1945. gadam viņš mācīja arī E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un J. Mediņa mūzikas skolā. V. Zosta skolnieki E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā bija Līvija Kalniņa (1952), Oļģerts Cintiņš (1953), Aleksandrs Kublinskis (1954); Gunta Dukāte-Čerņavska (1955), Nora Novika (1959). V. Zosta studenti Latvijas Valsts konservatorijā bija Ludmila Pudovska (1948), Elga Īgenberga (1949), Nikolajs Fedorovskis (1950), Ieva Arāja (1955), Oļģerts Cintiņš, Māris Švinka (1960), Rimma Bulle (1953), Natālija Šrēdere (1947), Jautrīte Putniņa, Sergejs Muradovs (1952), Nora Novika (1964), Silvija Heine (1961), Ella Strazdiņa (1961), Kira Lavrinoviča (1961) u. c.[1]

Miris Rīgā 1960. gada 30. septembrī.

Pagodinājumi labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Valērijs Zosts. B Briede, A Darkevics, O Grāvītis, N Grīnfelds, u.c. Rīga: Liesma, 1971. — 272 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu