Vaidava (stacija)
Vaidava (Karva) bija dzelzceļu stacija dzelzceļa līnijā Pļaviņas—Valka, no 1916. gada Gulbene—Valka.
— Stacija — | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Līnijā | Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka |
Atklāta | 1903. gadā |
Slēgta | 1973. gadā |
Vēsturiskie nosaukumi | Korva, Korwenhof |
Stacijas tips | pasažieru, kravas |
Atrašanās vieta | |
Tuvākās stacijas | Alsviķi (9 km) un Ape (10 km) |
Tuvākie p. p., c. p. un i. p. | Laicene (7 km) |
Vēsture
labot šo sadaļuDzelzceļa stacija “Korwa” atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas Pļaviņa—Valka nodošanu ekspluatācijā 1903. gadā, tā atradās 10 verstis no Apes stacijas un 9 verstis no Alsviķu stacijas.[1]
No 1921. gada 1. janvāra stacija “Korwa” pārdēvēta par staciju “Vaidava”.[2]
1924. gadā Vaidavas dzelzceļa stacijā atklāja telefona palīgnodaļu, kura bija savienota ar Alūksnes telefona centrāli.[3]
1935. gadā sakarā ar nelielo pasažieru un preču kustību, tāpat Annas un Alsviķu stacijas, Vaidavas staciju pārveidoja par pieturas punktu, saglabājot tehnisko, rēķinvedības un saimniecisko patstāvību.[4]
1942. gadā, stājoties spēkā vāciskiem un latviskiem dzelzceļu stacijas nosaukumiem, “Vaidava” tika nosaukta par “Korwenhof”.[5]
Stacijas ēku iznīcināja Otrā pasaules kara laikā un vairs neatjaunoja, tās vietā dienesta un uzgaidāmās telpas tika ierīkotas normālplatuma vagonā.[6]
1973. gadā, slēdzot līnijas posmu Ape—Alūksne, slēdza arī staciju.
Dzelzceļnieki
labot šo sadaļu1921. gadā kā stacijas priekšnieks minēts Alfrēds Gusars[7], kurš sodīts ar atlaišanu no amata 1923. gada 7. maijā.[8]
No 1923. gada 16. augusta[9] līdz 1923. gada 15. novembrim stacijas priekšnieks bija Valdemārs Slenģe.[10]
Līdz 1935. gadam, līdz tika pārcelts par stacijas priekšnieku Vecumos, Vaidavas stacijas priekšnieks bija Janis Vaskis.
1935. gadā par ekspluatācijas aģenta vietas izpildītāju Vaidavā iecēla Vitāliju Saulīti.[11]
1940. gadā kā stacijas ekspluatācijas aģents minēts Varaidots Ģībets.[12]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "PAR VALKAS STUKMAŅU DZELZCEĻU". Balss. 05.12.1901..
- ↑ "Par dažu staciju un pieturu nosaukumu grozīšanu". Valdības Vēstnesis. 31.12.1920..
- ↑ "Pasta ziņas". Valdības Vēstnesis. 18.02.1924..
- ↑ "Trīs stacijas pārvērstas par pieturas punktiem". Latvijas Kareivis. 06.01.1920..
- ↑ "Staciju un pieturvietu nosaukumi". Satiksme un Tehnika. 01.10.1942..
- ↑ T.Albergs, K.Augustāne, I.Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Jumava, 2009.
- ↑ "Kukuļu ņēmējs". Latvijas Dzelzceļnieku Vēstnesis. 07.01.1925..
- ↑ "Atlaisto darbinieku saraksts". Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 18.08.1923..
- ↑ "Pārmaiņas eksploatacijas direkcijas personāla sastāvā". Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 22.09.1923..
- ↑ "Maiņas Eksploatacijas direkcijas personālā sastāvā". // Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 02.02.1924.).
- ↑ "Pārmaiņas dzelzceļa ekspluatācijas direkcijas līnijas personālā". Dzelzceļnieks. 16.05.1935..
- ↑ Valsts adresu kalendars 1940. gadam.