Vaidava (Karva) bija dzelzceļu stacija dzelzceļa līnijā Pļaviņas—Valka, no 1916. gada Gulbene—Valka.

Vaidava
— Stacija —
Vaidava
Pamatinformācija
Līnijā Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka
Atklāta 1903. gadā
Slēgta 1973. gadā
Vēsturiskie
nosaukumi
Korva, Korwenhof
Stacijas tips pasažieru, kravas
Atrašanās vieta
Tuvākās stacijas Alsviķi (9 km) un Ape (10 km)
Tuvākie p. p.,
c. p. un i. p.
Laicene (7 km)

Dzelzceļa stacija “Korwa” atvērta līdz ar dzelzceļa līnijas Pļaviņa—Valka nodošanu ekspluatācijā 1903. gadā, tā atradās 10 verstis no Apes stacijas un 9 verstis no Alsviķu stacijas.[1]

No 1921. gada 1. janvāra stacija “Korwa” pārdēvēta par staciju “Vaidava”.[2]

1924. gadā Vaidavas dzelzceļa stacijā atklāja telefona palīgnodaļu, kura bija savienota ar Alūksnes telefona centrāli.[3]

1935. gadā sakarā ar nelielo pasažieru un preču kustību, tāpat Annas un Alsviķu stacijas, Vaidavas staciju pārveidoja par pieturas punktu, saglabājot tehnisko, rēķinvedības un saimniecisko patstāvību.[4]

1942. gadā, stājoties spēkā vāciskiem un latviskiem dzelzceļu stacijas nosaukumiem, “Vaidava” tika nosaukta par “Korwenhof”.[5]

Stacijas ēku iznīcināja Otrā pasaules kara laikā un vairs neatjaunoja, tās vietā dienesta un uzgaidāmās telpas tika ierīkotas normālplatuma vagonā.[6]

1973. gadā, slēdzot līnijas posmu Ape—Alūksne, slēdza arī staciju.

Dzelzceļnieki

labot šo sadaļu

1921. gadā kā stacijas priekšnieks minēts Alfrēds Gusars[7], kurš sodīts ar atlaišanu no amata 1923. gada 7. maijā.[8]

No 1923. gada 16. augusta[9] līdz 1923. gada 15. novembrim stacijas priekšnieks bija Valdemārs Slenģe.[10]

Līdz 1935. gadam, līdz tika pārcelts par stacijas priekšnieku Vecumos, Vaidavas stacijas priekšnieks bija Janis Vaskis.

1935. gadā par ekspluatācijas aģenta vietas izpildītāju Vaidavā iecēla Vitāliju Saulīti.[11]

1940. gadā kā stacijas ekspluatācijas aģents minēts Varaidots Ģībets.[12]

  1. "PAR VALKAS STUKMAŅU DZELZCEĻU". Balss. 05.12.1901..
  2. "Par dažu staciju un pieturu nosaukumu grozīšanu". Valdības Vēstnesis. 31.12.1920..
  3. "Pasta ziņas". Valdības Vēstnesis. 18.02.1924..
  4. "Trīs stacijas pārvērstas par pieturas punktiem". Latvijas Kareivis. 06.01.1920..
  5. "Staciju un pieturvietu nosaukumi". Satiksme un Tehnika. 01.10.1942..
  6. T.Albergs, K.Augustāne, I.Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Jumava, 2009.
  7. "Kukuļu ņēmējs". Latvijas Dzelzceļnieku Vēstnesis. 07.01.1925..
  8. "Atlaisto darbinieku saraksts". Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 18.08.1923..
  9. "Pārmaiņas eksploatacijas direkcijas personāla sastāvā". Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 22.09.1923..
  10. "Maiņas Eksploatacijas direkcijas personālā sastāvā". // Dzelzceļa Virsvaldes Rīkojumu krājums. 02.02.1924.).
  11. "Pārmaiņas dzelzceļa ekspluatācijas direkcijas līnijas personālā". Dzelzceļnieks. 16.05.1935..
  12. Valsts adresu kalendars 1940. gadam.