Ungārijas Padomju Republika
Ungārijas Padomju Republika jeb Padomju Republika Ungārijā (ungāru: Magyarországi Tanácsköztársaság) bija politisks režīms, kas pastāvēja Ungārijā no 1919. gada 21. marta līdz tā paša gada 6. augustam (133 dienas) un ieņēma 23% tās teritorijas.
Juridiski valsts vadītājs bija prezidents Šendors Garbai, taču faktiski vara bija koncentrēta ārlietu komisāra Bēlas Kuna rokās, kurš ar radiotelegrāfa starpniecību tieši sazinājās ar Vladimiru Ļeņinu, kurš deva Kunam padomus un tiešus rīkojumus. Šo režīmu var uzskatīt par otro sociālistisko valsti pasaulē pēc Krievijas SFPR (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu Latvijas SPR).
Tas pastāvēšanas laikā režīms iesaistījās militāros konfliktos ar Rumānijas Karalisti, Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti un topošo Čehoslovākiju.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ungārijas Padomju Republika.
 | Šis ar Ungāriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |