Uliti

Uliti (angļu: Ulithi) ir atols Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga rietumu daļā. Ietilpst Mikronēzijas Federatīvo Valstu Japas pavalstī, kur veido atsevišķu minicipalitāti. Uliti municipalitātei pieder arī Falalopas sala, kā arī neapdzīvotie Tērtlailendas un Sohojoru atoli.

Uliti
Ulithi
Uliti Uliti
Ģeogrāfija
Koordinātas	9°58′N 139°40′E
Arhipelāgs	Karolīnu salas
Salu skaits	40
Platība	3,57 km²
Lagūnas platība	548 km²
Garums	36 km
Platums	24 km
Administrācija
Mikronēzija
Štats	Japa
Lielākais ciems	Mvagmvoga
Demogrāfija
Iedzīvotāji	847 (2010)
Blīvums	237,2/km²
Pamatiedzīvotāji	ulitieši
Uliti Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Uliti ir koraļļu atols Karolīnu salu rietumu daļā. Atola lagūnas kopējā platība ir 548 km², bet tajā aesošo 40 (pēc citiem datiem — 34) saliņu kopējā platība ir 3,57 km². Apdzīvotas ir trīs no atola salām — Mvagmvoga (pašvaldības centrs), Jasora un Fedreja. 1 km uz austrumiem no Uliti atola atrodas 0,93 km² lielā Falalopas saliņa, kurā atrodas lidosta un dzīvo apmēram puse Uliti municipalitātes iedzīvotāju.

Iedzīvotāji

Salu iedzīvotāju lielākā daļa ir mikronēziešu tauta ulitieši; ulitiešu valoda, kurā runā kopā ap 3000 cilvēku, ir viena no valsts oficiālajām valodām.

Vēsture

Uliti atolu, tāpat kā pārējās Karolīnas salu ārējās salas, domājams, apdzīvoja ieceļotāji no Polinēzijas. Pirmais no eiropiešiem atolu 1525. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Djogu da Roča. 1528. gadā tas tika pasludināts par Spānijas īpašumu ar nosaukumu Karaļu salas (Islas de los Reyes). Citās spāņu kartēs tās tika atzīmētas kā Aunazirņu salas (Islas de los Garbanzos). 1899. gadā Vācija Uliti kopā ar pārējām Karolīnu salām nopirka no Spānijas. Otrā pasaules kara laikā ASV Kara flote ierīkoja Uliti atolā reģiona lielāko jūras spēku bāzi, kas darbojās no 1944. līdz 1945. gadam.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Uliti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)