Ulitau
Ulitau (kazahu: Ұлытау таулары — ‘Lielie kalni’) ir kalnu sistēma Kazahstānas vidienē. Atrodas Sariarkas rietumos un ir viens no tās ģeoloģiski senākajiem kalnu masīviem. Veidots pārsvarā no granītiem. Nogāzes lielākoties klinšainas, tās saposmo upju ielejas. Ainavā dominē stepe. Augstākā virsotne ir Akmešits 1131 m vjl.
| Ulitau | |
|---|---|
 | |
| Kontinents | Eirāzija |
| Valstis |
 Kazahstāna |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Centrālāzija |
| Garums | 200 km |
| Augstākais kalns | Akmešits |
| Augstums | 1131 m |
| Koordinātas | 48°37′N 67°00′E / 48.617°N 67.000°EKoordinātas: 48°37′N 67°00′E / 48.617°N 67.000°E |
  Ulitau | |
 Ulitau Vikikrātuvē | |
Kopš seniem laikiem Ulitau bijis kazahu stepes centrs. 8. gadsimtā šeit atradās Kangaru valsts centrs. Ulitau atrodas kazahu vadoņa Alašahana un Čingizhana dēla Dzuči mauzoleji, apglabāts Tohtamišs. Kopā Ulitau izpētīti ap 640 arheoloģisko pieminekļu, 282 no kuriem ir sevišķi aizsargāti.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ulitau.