Trīs grācijas (Rafaēls)
Trīs grācijas ir itāļu gleznotāja Rafaēla eļļas krāsas glezna, šobrīd atrodas Kondē muzejā, Šantijī, Uāzas departametā Francijā. Tās izcelsmes datums nav precīzi noteikts, taču tiek uzskatīts, ka tā tapusi kādu laiku pēc viņa ierašanās studēt pie Pjetro Pjerudžīno ap 1500. gadu,[2] iespējams 1503.—1505. gadā[3][4] Saskaņā ar Džeimsa Patrika 2007. gadā izdoto grāmatu Renaissance and Reformation gleznā Rafaēls pirmo reizi attēlojis kailu sievieti skatā no priekšpuses un aizmugures.[4]
| Trīs grācijas | |
|---|---|
 | |
| Mākslinieks |
Rafaēls  [1] |
| Gads | 1504 (Julian) |
| Medijs |
eļļas krāsa, panel |
| Kustība |
augstākā renesanse |
| Temats |
Charites |
| Izmēri | 17 cm (6.7 in) × 17 cm (6.7 in) |
| Atrašanās vieta | Kondē muzejs |
| Īpašnieks |
Henri d'Orléans, Duke of Aumale |
| Inventāra nr. |
PE 38 |
| Identifikatori | Joconde ID: 00000077325 |
Iedvesma un tematika
labot šo sadaļuGleznā attēlotas trīs klasiskās mitoloģijas grācijas. Bieži tiek pieņemts, ka Rafaēlu gleznai iedvesmoja Sjēnas katedrāles Pikolomīni bibliotēkā novietota sabojāta romiešu marmora statuja.[2][5] Džūlija Kārtraita grāmatā Early Work of Raphael (2006) uzskata, ka gleznā krietni vairāk saskatāma Ferrāras skolas ietekme kā klasiskā skulptūra, uzskatot, ka statuja nav bijusi Rafaēla modelis.[6]
Rafaēls
Trīs sievietes Rafaēla gleznā var attēlot dažādas sievietes attīstības pakāpes, kreisajā pusē atspoguļotajā tēlā pārstāvēta jaunava (Chastitas), bet sievietē pa labi — nobriedusi sieviete (Voluptas), lai arī tapušas arī citas interpretācijas.[7][8]
1930. gadā profesors Ervins Panofskis izvirzīja teoriju, ka glezna bijusi diptihs kopā ar gleznu "Bruņinieka vīzija", to pamatojot ar to, ka Vīzijas tematika atainoja Hesperīdu ar Hērakla nozagtajiem zelta āboliem.[9] Daži mākslas vēsturnieki nepiekrīt Panofska secinājumam. Rodžers Džonss un Nikolass Penijs 1987. gadā publicētajā Rafaēla biogrāfijā norāda, ka mēroga atšķirības liek apšaubīt to, ka gleznas bijušas diptihs, lai arī viena no gleznām varētu būt bijusi otras papildinājums.[10] Maikls Veins Kols 2006. gada grāmatā 16th Century Italian Art pauž viedokli, ka nav šaubu, ka abas gleznas ir saistītas, taču tās nevar iedomāties kā diptihu, ko izslēdz kvadrātiskā forma un tēlu mēroga maiņa."[8] Kols nosauc tēlus par Veneras kalponēm, kuras tur zelta ābolus, ko parasti saista ar Veneru.[11]
"Trīs grācijas" bieži tiek izmantotas kā motīvs popkultūrā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://jocondelab.iri-research.org/jocondelab/notice/87079/; JocondeLab; pārbaudes datums: 1 janvāris 2017.
- ↑ 2,0 2,1 Thomas Bodkin. The Approach to Painting. READ BOOKS, January 2010. 107. lpp. ISBN 978-1-4446-5858-3. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
- ↑ John Denison Champlin, Charles Callahan Perkins. Cyclopedia of painters and paintings. C. Scribner's sons, 1913. 163. lpp. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
- ↑ 4,0 4,1 James Patrick. Renaissance and Reformation. Marshall Cavendish, 2007. 1183. lpp. ISBN 978-0-7614-7650-4. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
- ↑ Eugene Muntz. Raphael: His Life, Works, and Times. Kessinger Publishing, May 2005. 76–77. lpp. ISBN 978-0-7661-9396-3. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
Struck by the beauty of The Three Graces, which Cardinal Piccolomini had transferred from Rome to the Siena Library, he made a copy of it, which..., as might be expected, was full of faults due to the artist's inexperience...
[novecojusi saite] - ↑ Julia Cartwright. Early Work of Raphael. Kessinger Publishing, 2006. gada 18. oktobris. 16. lpp. ISBN 978-1-4254-9624-1. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.[novecojusi saite]
- ↑ Bodkin (2010), p. 108.
- ↑ 8,0 8,1 Michael Wayne Cole. 16th century Italian art. Wiley-Blackwell, 2006. 42–43. lpp. ISBN 978-1-4051-0841-6. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
- ↑ Bodkin (2010), pp. 108-109.
- ↑ Roger Jones, Nicholas Penny. Raphael. Yale University Press, 1987. gada 10. septembris. 8. lpp. ISBN 978-0-300-04052-4. Skatīts: 2010. gada 26. jūnijs.
- ↑ Cole (2006), p. 43.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trīs grācijas.
