The Housemartins bija angļu mūzikas grupa, kas pastāvēja 1980. gadu vidū, kas spēlēja poproka žanra mūziku. Grupa, slavena arī ar to, ka tajā savas mūziķa gaitas uzsāka Normans Kuks (Fatboy Slim).

The Housemartins
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kingstona pie Hallas, Apvienotā Karaliste
Žanri poproks
Darbības gadi 1983—1988
Dalībnieki
Bijušie dalībnieki
Teds Kejs

Vēsture labot šo sadaļu

Grupa tika izveidota 1983. gadā pēc Pola Hitona iniciatīvas, kurš jau bija muzicējis mācību laikā universitātes grupā Stomping Pond Frogs, kopā ar Normanu Kuku. Izvietojot sludinājumus par ielu muzikantu vervēšanu, viņš iepazinās ar ģitāristu Stenu Kalimoru. Tā izveidojās duets, kuru nolēma nosaukt par The Housemartins.

Drīzumā grupu sāka uzaicināt uz koncertiem, viņi piedalījās grupas The Smiths koncertos kā iesildītāji. Grupas sastāvam piebiedrojās basģitārists Teds Kejs, kuru drīzumā aizvietoja ar Normanu Kuku, un bundzinieks Hjū Viteikers. Grupas uzstāšanos sāka translēt televīzijā. 1985. gada oktobrī tika izdots grupas singls Flag Day. 1986. gada maijā un novembrī tika ierakstīti paši veiksmīgākie grupas skaņdarbi — Happy Hour un Caravan of Love. 1986. gada rudenī tika izdots pirmais grupas albums London 0 Hull 4.

1987. gadā grupai tika apbalvota ar Brit Awards par gada labāko debiju. Bet starp mūziķiem sākas domstarpības. Grupu pameta Hjū Viteikers, viņa vietā nāca Deivs Hemingvejs. Neskatoties uz to tika izlaists otrais grupas albums.

1988. gada sākumā Pols Hitons, saprotot, ka ķildas grupā pārvarēt neizdosies, paziņoja par grupas izjukšanu. Uz atvadām tika izdota izlase Now That's What I Call Quite Good.

Pēc šķiršanās, mūziķi izveidoja jaunas grupas: Normans Kuks izveidoja grupu Beats International, bet Hitons un Hemingvejs — The Beautiful Sout.

Diskogrāfija labot šo sadaļu

  • 1986 — London 0 Hull 4
  • 1987 — The People Who Grinned Themselves to Death
  • 1988 — Now That's What I Call Quite Good (izlase)

Ārējās saites labot šo sadaļu