Tenreku dzimta

Tenreku dzimta (Tenrecidae) ir Āfrikas kukaiņēdāju virskārtas tenrekveidīgie zīdītāji. Tie mīt dažādās ekoloģiskās nišās Madagaskarā un Āfrikā.

Tenreku dzimta Tenrecidae (Gray), 1821)
Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase	Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase	Placentāļi (Eutheria)
Virskārta	Āfrikas placentāļi (Afroinsectiphilia)
Kārta	Tenrekveidīgie (Afroinsectiphilia)
Dzimta	Tenreku dzimta (Tenrecidae)
Tenreku dzimta Vikikrātuvē

Izskats

Dzimta iekļauj ārēji ļoti atšķirīgus dzīvniekus, kuru garums svārstās no 4 līdz 60 cm. Vairākām sugām raksturīga pazīme ir garais, kustīgais deguns, ar kuru tie, meklējot barību, rokas lapās un gružos.

Lielais ežtenreks un mazais ežtenreks ārēji atgādina ežus. Ja draud briesmas, tie saritinās kamolā līdzīgi ezim. Dažas tenreku sugas lielāko laika daļa pavada ūdenī un to ķermenis līdzīgs ūdru ķermenim.

Mazākie dzimtas pārstāvji pieder Microgales ģintij un līdzinās ciršļiem, savukārt kurmjtenreki (Oryzorictes) — kurmjiem.

Sistemātika

Dzimtai pieder četras apakšdzimtas, 10 ģintis un 34 sugas:

• Tenrecinae apakšdzimta
  • Tenrec ģints
    • Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus)
  • Echinops ģints
    • Mazais ežtenreks (Echinops telfairi)
  • Setifer ģints
    • Lielais ežtenreks (Setifer setosus)
  • Hemicentetes ģints
    • Kalnienes svītrainai tenreks (Hemicentetes nigriceps)
    • Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentetes semispinosus)
• Geogalinae apakšdzimta
  • Geogale ģints
    • Lielausu tenreks (Geogale aurita)
• Potamogalinae apakšdzimta
  • Potamogale ģints
    • Milzu upjucirslis (Potamogale velox)
  • Micropotamogale ģints
    • Nimba upjucirslis (Micropotamogale lamottei)
    • Ruvenzori upjucirslis (Micropotamogale ruwenzorii)
• Oryzorictinae apakšdzimta
  • Limnogale ģints
    • Pleznkāju tenreks (Limnogale mergulus)
  • Oryzorictes ģints
    • Rīsu kurmjtenreks (Oryzorictes hova)
    • Četrpirkstu kurmjtenreks (Oryzorictes tetradactylus)
  • Microgale ģints
    • Īsastes ciršļtenreks (Microgale brevicaudata)
    • Kovana ciršļtenreks (Microgale cowani)
    • Dobsona ciršļtenreks (Microgale dobsoni)
    • Drouharda ciršļtenreks (Microgale drouhardi)
    • Microgale dryas
    • Gaišpēdu ciršļtenreks (Microgale fotsifotsy)
    • Microgale gracilis
    • Microgale grandidieri
    • Kaildeguna ciršļtenreks (Microgale gymnorhyncha)
    • Microgale jenkinsae
    • Ziemeļu ciršļtenreks (Microgale jobihely)
    • Mazais garastes ciršļtenreks (Microgale longicaudata)
    • Microgale macpheei (izmiris)
    • Microgale majori
    • Kalnu ciršļtenreks (Microgale monticola)
    • Microgale nasoloi
    • Mazais ciršļtenreks (Microgale parvula)
    • Lielais garastes ciršļtenreks (Microgale principula)
    • Mazais ciršļtenreks (Microgale pusilla)
    • Microgale soricoides
    • Microgale taiva
    • Microgale talazaci
    • Tomasa ciršļtenreks (Microgale thomasi)

Literatūra

• Nora Sloka. Zooģeogrāfija. Rīga. Zvaigzne. 1979. 106. lpp.
• Dzīvnieki. Apgāds Zvaigzne ABC. ISBN 978-9984-22-809-9