Tautonas kauja
Tautonas kauja (angļu: Battle of Towton) notika 1461. gada 29. martā Rožu karu laikā netālu no Tautonas Ziemeļjorkšīrā, un "to uzskata par lielāko un asiņaināko kauju Anglijas teritorijā".[2] Aptuveni 50 000 karavīru desmit stundas cīnoties sniega vētrā Pūpolsvētdienā, Jorku armija guva izšķirošu uzvaru pār saviem Lankasteru pretiniekiem. Rezultātā Eduards IV gāza no Anglijas troņa Lankasteru dinastijas pārstāvi Henriju VI un nodrošināja savu kronēšanu Anglijas tronī.
Tautonas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Sarkanās un Baltās rozes kara | |||||||
The Battle of Towton, Ričarda Katona Vudvila jaunākā glezna (1922) | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Jorku dinastija | Lankasteru dinastija | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Spēks | |||||||
50 000–60 000 | |||||||
Zaudējumi | |||||||
3000 līdz 4500 mirušie | 6000 līdz 8500 mirušie [1] |
Šīs kaujas rezultātā Lankasteru dinastijas nama ietekme būtiski saruka. Henrijs aizbēga no valsts, un daudzi viņa ietekmīgākie sekotāji pēc kaujas bija miruši vai aizbēguši trimdā, atstājot jaunu karali Eduardu IV, Anglijas tronī. 1929. gadā kaujas piemiņai vietā, kur norisinājās kaujas, uzslēja Tautonas krustu. Kaujas vietas apkārtnē gadsimtiem pēc kaujas tiek atrastas dažādas ar kauju saistītas arheoloģiskās liecības un karotāju masu kapi.
Karojošo pušu armijas
labot šo sadaļuTautonā satikušās armijas tajā laikā bija vienas no skaitliski lielākajām.[3] Vēsturiskie avoti (piemēram, Gregora hronika) apgalvoja, ka karavīru skaits katrā pusē bijis simtiem tūkstošu.[2] Tomēr var uzskatīt, ka šie skaitļi ir pārspīlēti, un mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka kopējais skaitlis ir 50 000 līdz 65 000 karotāju, no viena līdz diviem procentiem toreizējo Anglijas iedzīvotāju.[4] No 1996. līdz 2003. gadam masu kapos atrasto 50 skeletu analīze parādīja, ka lielākā daļa no tiem bija 24 līdz 30 gadus veci, un daudzi bija iepriekšējo kauju veterāni.[5]
Apmēram trīs ceturtdaļas Anglijas pēru piedalījās kaujā;[1] astoņi karoja Jorku armijā, turpretim Lankasteru armijā bija vismaz deviņpadsmit.[6]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Wolffe, Bertram (2001) [1981]. Henry VI. English Monarchs series (Yale ed.). New Haven, CT, US: Yale University Press (published 10 June 2001). ISBN 978-0-300-08926-4.
- ↑ 2,0 2,1 Gravett, Christopher (2003). Towton 1461: England's Bloodiest Battle (PDF). Campaign. Vol. 120. Oxford, UK: Osprey Publishing (published 20 April 2003). ISBN 978-1-84176-513-6. Archived from the original (PDF) on 8 August 2013.
- ↑ "English Heritage Battlefield Report: Towton 1461" (PDF). English Heritage. 1995. Archived from the original (PDF) on 8 July 2018. Retrieved 21 May 2010.
- ↑ Sadler, John (2011). Towton: The Battle of Palm Sunday Field 1461. Barnsley: Pen & Sword Military. ISBN 978-1-84415-965-9.
- ↑ Scott, Douglas Dowell (2010). "Military Medicine in the Pre-Modern Era: Using Forensic Techniques in the Archaeological Investigation of Military Remains". The Historical Archaeology of Military Sites: Method and Topic. Texas, United States: Texas A&M University Press. pp. 21—29. ISBN 978-1-60344-207-7.
- ↑ Goodman, Anthony (19 July 1990) [1981]. "Local Revolts and Nobles' Struggles, 1469—71". The Wars of the Roses: Military Activity and English Society, 1452—97. London, United Kingdom: Routledge. pp. 66—85. ISBN 978-0-415-05264-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Towton Battlefield Society
- «Battle of Towton». The Battlefields Trust.
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |