Tautiskā dziesma

Lietuvas valsts himna

„Tautiskā dziesma” (lietuviešu: Tautiška giesmė) ir Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Vincs Kudirka (1835—1905).

Tautiskā dziesma
Himnas notis un vārdi laikrakstā Varpas
Valsts himna Karogs: Lietuva Lietuva
Dzeja Vincs Kudirka, 1898. gads
Mūzika Vincs Kudirka, 1898. gads
Apstiprināta 1919. gadā, 1988. gadā (atjaunota)
Līdz 1950. gadam

Mūzikas paraugs
noicon

Vēsture labot šo sadaļu

Dziesmas vārdus un mūziku 1898. gadā sacerēja Vincs Kudirka, kurš tajā pašā gadā „Tautisko dziesmu” nopublicēja laikraksta Varpas 6. numurā.[1] 1899. gada 13. novembrī „Tautisko dziesmu” diriģenta Česlova Saskauska vadībā dziedāja koris lietuviešu studentu Pēterburgā rīkotajā lietuviešu vakarā, bet 1905. gada 3. decembrī dziesmu atskaņoja koncertā Viļņas Lielā Seima delegātiem, tai drīz vien iegūstot popularitāti visā Lietuvā.[2]

1919. gadā Lietuvas valdība „Tautisko dziesmu” apstiprināja par Lietuvas valsts himnu.[1] Valsts himna tā bija līdz 1950. gadam, kad „Tautisko dziesmu” nomainīja Lietuvas PSR himna, bet 1988. gadā Lietuvas PSR valdība „Tautisko dziesmu” atjaunoja kā valsts himnu.[3] 1999. gadā Lietuvas Valsts prezidents Valds Adamkus izsludināja Lietuvas valsts himnas likumu, kurā noteikts, kā un kādos gadījumus himnu drīkst atskaņot un kādiem nolūkiem tās izmantošana ir aizliegta.[1]

2009. gada 5. jūlijā 21.00 pēc Lietuvas laika par godu Lietuvas nosaukuma tūkstošgadei lietuvieši visā pasaulē dziedāja „Tautisko dziesmu”.[4][5][6]

Vārdi labot šo sadaļu

Lietuviski
Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā
Emīla Skujenieka atdzejojums latviski[7][3]

Lietuva, Tėvyne mūsų
Tu didvyrių žeme,
Iš praeities Tavo sūnūs
Te stiprybę semia.

Tegul Tavo vaikai eina
Vien takais dorybės,
Tegul dirba Tavo naudai
Ir žmonių gėrybei.

Tegul saulė Lietuvoj
Tamsumas prašalina,
Ir šviesa, ir tiesa
Mūs žingsnius telydi.

Tegul meilė Lietuvos
Dega mūsų širdyse,
Vardan tos Lietuvos
Vienybė težydi!

[lʲɪɛtʊvɐ ǀ tʲeːvʲiːnʲɛ muːsuː ǀ]
[tʊ dʲɪdvʲiːrʲɪuː ʒʲɛmʲɛ ǀ]
[ɪʃ prɐɛɪtʲɪɛs tɐvoː suːnuːs]
[tʲɛ stʲɪprʲiːbʲɛː sʲɛmʲɪɐ ǁ]

[tʲæːgʊl tɐvoː vɐɪkɐɪ ɛɪnɐ]
[vʲɪɛn tɐkɐɪs doːrʲiːbʲeːs ǀ]
[tʲæːgʊl dʲɪrbɐ tɐvoː nɐʊdɐɪ]
[ɪr ʒmoːnʲɪuː gʲeːrʲiːbʲɛɪ ǁ]

[tʲæːgʊl sɐʊlʲeː lʲɪɛtʊvoːj]
[tɐmsʊmɐs prɐʃɐlʲɪnɐ ǀ]
[ɪr ʃvʲɪɛsɐ ǀ ɪr tʲɪɛsɐ]
[muːs ʒʲɪŋgsnʲɪʊs tʲɛlʲiːdʲɪ ǁ]

[tʲæːgʊl mʲɛɪlʲeː lʲɪɛtʊvoːs]
[dʲæːgɐ muːsuː ʃʲɪrdʲiːsʲɛ ǀ]
[vɐrdɐn toːs ǀ lʲɪɛtʊvoːs]
[vʲɪɛnʲiːbʲeː tʲɛʒʲiːdʲiː ǁ]

Lietuva, Tu Tēvu zeme.
Dižvīri kur ceļas!
Pagātne tiem laimi deva.
Tur tie spēkus smeļas

Lai mums gaišu ceļu rāda
Tavu dēlu laime.
Lai tie Tavā labā strādā
Visi vienā saimē!

Saules stariem Lietuva
Tumsas varu aizraidāt
Gaismas stars, darba spars
Vada mūsu gaitas.

Mīlestībā degtin deg
Mūsu sirdis Lietuvai!
Vienībā uzplaukst tā,
Zied un kuplo mūžam!

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 1,2 Ilga Auguste. «Aizraujošs stāsts par Baltijas valstu himnu vēsturi». Zelta klasika. Latvijas Radio 3. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2014. gada 23. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. Maijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
  2. Oļģerts Auns (1989. gada 2. janvāris). "Lietuvā atdzimušās himnas sacerētāja 130. gadskārta". Padomju Jaunatne (Nr. 2): 2. lpp.
  3. 3,0 3,1 Silvestrs Gaižūns (1989. gada 20. janvāris). "«Lietuva, Tu Tēvu zeme»". Pionieris (Nr. 5—6): 5. lpp.
  4. «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Delfi. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
  5. «Lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedās savas valsts himnu». Apollo. LETA. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
  6. «Šovakar lietuvieši visā pasaulē vienlaikus dziedāja savas valsts himnu». jauns.lv. 2009. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2018. gada 25. jūlijā.
  7. "Lietuva, tu Tēvu zeme". Latvijas Vēstnesis (Nr.47-050): 6. lpp. 2000. gada 15. februārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu