Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti
(Pāradresēts no Tēvijas savienība — Lietuvas Kristīgie demokrāti)
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti (lietuviešu: Tėvynės sąjunga — Lietuvos krikščionys demokratai) ir konservatīva politiska partija Lietuvā. 2004.—2008 g. partijas nosaukums bija Tēvzemes Savienība (konservatīvie, politiski ieslodzītie un izsūtītie, kristīgie demokrāti), līdz 2004. g. — Tēvzemes Savienība (Lietuvas konservatīvie).
| Tēvzemes savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Gabriels Landsberģis |
| Dibināta | 1993. gada maijs |
| Galvenā mītne |
 Viļņa, Lietuva |
| Ideoloģija |
konservatīvisms[1] kristīgā demokrātija[1] nacionalkonservatīvisms[2] liberālais konservatīvisms[3] ekonomiskais liberālisms[4] |
| Eiropas filiāles | Eiropas Tautas partija |
| Eiropas Parlamenta grupa | Eiropas Tautas partijas grupa |
| Oficiālās krāsas | zila, zaļa |
| Seims |
31 / 141 |
| Eiroparlaments |
2 / 11 |
| Mājaslapa | |
|
tsajunga | |
|
| |
Radās 1993. gada maijā, apvienojot Sajūža labējā spārna politiķus. Viens no redzamākajiem partijas pārstāvjiem ir neatkarības iegūšanas laika līderis Vītauts Landsberģis. Pašreizējais partijas priekšsēdētājs ir viņa mazdēls Gabriels Landsberģis.
1996.—2000. un 2008.—2012. g. premjers bija šīs partijas pārstāvis. Kopš 2012. g. ir opozīcijā valdošajai kreisi centriskajai koalīcijai.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Nordsieck, Wolfram, Lithuania. Atjaunināts: 18 March 2012
- ↑ Bakke, Elisabeth (2010), Central and East European party systems since 1989, Cambridge University Press, p. 79. Atjaunināts: 17 November 2011
- ↑ Bugajski, Janusz (2002), Political Parties of Eastern Europe: A Guide to Politics in the Post-Communist Era, M.E. Sharpe, p. 141
- ↑ Ramonaitė, Ainė (2006), The Development of the Lithaunian Party System: From Stability to Perturbation, Ashgate, p. 75