Sveti Jura
Sveti Jura (slovāku: Svätý Jur) ir pilsēta Slovākijas rietumos, Pezinokas apriņķī. Atrodas Mazo Karpatu kalnu piekājē. Sens vīnkopības centrs.
Sveti Jura | ||
---|---|---|
Svätý Jur | ||
| ||
Koordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°EKoordinātas: 48°15′7″N 17°12′55″E / 48.25194°N 17.21528°E | ||
Valsts | Slovākija | |
Apgabals | Bratislavas apgabals | |
Apriņķis | Pezinokas apriņķis | |
Rakstos | 1209 | |
Pilsētas tiesības | 1299 | |
Platība | ||
• Kopējā | 39,87 km2 | |
Augstums | 180 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• kopā | 5 941 | |
• blīvums | 140,3/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
Sveti Jura Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuSveti Jura rakstos pirmoreiz minēta 1209. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Sveti Jura līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sentģerģa (Szentgyörgy). Attīstījās kā vīna ražošanas centrs. 1299. gadā ieguva pilsētas tiesības. No 1647. gada - karaļa brīvpilsēta. 1663. gadā pilsētu nopostīja turki. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Līdz Otrā pasaules kara beigām ievērojama daļa no pilsētas iedzīvotājiem bija Donavas švābi, kuri pēc kara tika padzīti no Čehoslovākijas. No 1960. līdz 1990. gadam pilsētas nosaukums bija Jura pie Bratislavas (Jur pri Bratislave). No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
labot šo sadaļuAbsolūtais vairākums (97,5 %) pilsētas iedzīvotāju ir slovāki. Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (72,5 %), nereliģiozi (15,9 %).
Sveti Juras pilsētā dzimis ungāru turkologs un coļotājs Ārmins Vāmbēri (Vámbéry Ármin, 1832 – 1913).
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sveti Jura.