Steyr 120 Super, Steyr 125 Super, Steyr 220
Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Steyr 120 Super, Steyr 125 Super, Steyr 220" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Steyr 120 Super, Steyr 125 Super un Steyr 220 ir vidēja izmēra automašīnu sērija, būvēta Austrijas firmā Steyr-Daimler-Puch no 1935. līdz 1941. gadam. Virsbūve ar mērenām plūdlīnijām tika izstrādāta zem tehniskā direktora Karla Jenschkes (1899—1969) vadības un ražota Glaser-KAROSSERIE GmbH Drēzdenē. Dizains cieša mērā bija līdzīgs mazākiem Steyr 100.
Steyr 120/125 Super
labot šo sadaļu
120 sērijas automobiļi tika aprīkoti ar sešu cilindru vienrindas dzinēju (atšķirībā no četru cilindru Steyr 100) ar aizmugurējo riteņu piedziņu un četru pakāpju pārnesumkārbu. Priekšējā piekare izmantoja šķērsvirziena lokšņu atsperu balstiekārtu, savukārt aizmugurējā piekare izmantoja eliptiskās lokšņu atsperes. Uz četru durvju sedana modeļa aizmugurējās durvis bija atveramas uz aizmuguri (pazīstamas kā pašnāvnieku durvis), ļaujot atteikties no B-pīlāra. Līdz 1936 kopā tika saražots 1200 Steyr 120 Super.
1936 modeļa izmaiņas ietvēra plašāku riteņu bāzi un lielāku dzinēju, neskatoties uz to, ka jauda palika pie 50 zs (37 kW). Modelis tika pārdots kā Steyr 125 Super, galvenokārt Vācijā. Tas tika piedāvāts līdz 1937, un tikai 200 vienības tika uzbūvētas.
Steyr 220
labot šo sadaļu
1937. gadā automobilis tika aprīkots ar vēl lielāku dzinēju un nosaukts par Steyr 220. Tam bija pieejami četri virsbūvju tipi (piecu pasažieru limuzīns, piecu pasažieru kabriolets, un divas kabrioleta versijas ar Glaser virsbūvi) . Visi modeļi saņēma vienrindas sešu cilindru dzinēju ar četru pakāpju manuālo pārnesumkārbu. Cilindru diametrs tika palielināts līdz 73 mm (2,9 collas), kā rezultātā jauda palielinājās līdz 55 ZS (41 kW), un dzinēja apjoms līdz 2260 cm3 jeb 2,3 litriem. Ņemot vērā automobiļa salīdzinoši nelielu svaru un pastiprināto rāmi ar četru riteņu neatkarīgo piekari, tā dinamika un vadība ir bijusi ārkārtēja tajos gados. Šis populārs modelis palika ražošanā līdz 1941 ar 5900 uzbūvētām vienībām.
Otrā pasaules kara laikā šis modelis, jo īpaši kabrioleta versija, galvenokārt bija paredzēta nacistiskās Vācijas augsta ranga komandieriem un virsniekiem. Steyr 220, ar jaudīgāku 2,3 litru dzinēju, bijis auto, ko izmantoja izkļūšanai no Aušvices koncentrācijas nometnes 20 Jūnijā 1942 gadā. Automašīna piederēja nometnes komandantam Rūdolfam Hossam. Ieslodzītie: Kazimierz Piechowski, Stanisław Gustaw Jaster , Józef Lempart un Eugeniusz Bendera bija tērpušies SS uniformās izbrauca taisni pa nometnes galvenajiem vārtiem. Bēgļi nekad netika notverti.
Bildes
labot šo sadaļu-
Steyr 125S (1935) -
Steyr 125 Super Sport dīvvietīgs auto (1936) -
Steyr 220 kabriolets (1938) -
Steyr 220 -
Steyr 220 -
Steyr 220 -
Steyr 220 Gläser rodsters (1939)
.jpg)