Stenozējošs ligamentīts
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
Stenozējošs ligamentīts ir plaukstas cīpslu iekaisīga saslimšana. Angliski rakstošajā medicīnas literatūrā šādu jēdzienu nelieto. Zem stenozējošā ligamentīta diagnozes slēpjas vairākas pataloģiju grupas: pirkstu stenozējošs ligamentīts, De Kervēna slimība u.c.
Klīniskā aina
labot šo sadaļuSāpes, tūska, kustību ierobežojums pirkstos un plaukstā. Reizēm pirkstos ir "ķeršanās" sajūta t.i. pacientam pirkstu saliecot vai atliecot rodas klikšķa efekts. Sevišķi izteikti šie simptomi ir no rīta. Nereti virs cīpslu makstīm un kanāliem var iztaustīt sāpīgu bumbulīti - gangliju.
Etioloģija
labot šo sadaļuVisbiežāk stenozējošs ligamentīts rodas pie plaukstas cīpslu un saišu nefizioģiskām īslaicīgām pārslodzēm vai arī fizioloģiskām, bet ilgstošām slodzēm. Šī pataloģija bieži ir saistīta ar nepareizu darba organizāciju, ergonomiku. Atsevišķos gadījumos ierosinošais faktors nav zināms, bet biežāk stenozējošos ligamentītus novēro sievietēm, cukura diabēta slimniekiem un pacientiem ar proporcionāli īsiem pirkstiem.
Ārstēšana
labot šo sadaļuPamatā konservatīva. Sākotnēji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus gan tablešu formā, gan vietēju ziežu un krēmu veidā, kā arī ortozes un saudzējošu režīmu. Jāatzīmē, ka tieši saudzējošais režīms ir patoģēnētiskās ārstēšanas pamatā t.i., ja ir pārslodze, tad vajag atslodzi. Ja iepriekšminētā terapija nav pārāk efektīva, tad var nākties injicēt lokālus sintētisko steroīdu preparātus (piemēram, triamcionolona). Ja arī šī ārstēšana nedod rezultātus. Par konservatīvās terapijas efektivitāti var spriest ne ātrāk kā pēc 6 nedēļām. Pēdējā iespēja ir ķirurģiska operācija, kuras laikā konkrētais cīpslas maksts tunelis tiek atvērts (dekompresēts). Šādas operācijas veic plaukstas ķirurgi, mikroķirurgi (plastiskie ķirurgi) un ortopēdi.