Stelmužes ozols
Stelmužes ozols ir vecākais un resnākais parastais ozols Lietuvā, viens no vecākajiem ozoliem Eiropā. Lietuvas dabas piemineklis. Tas aug Stelmužes ciema muižas parkā mazāk kā kilometru no Latvijas robežas (Imbradu seņūnijā, Zarasu rajonā). Ozols ir aptuveni 1500 gadus vecs, tā diametrs ir 3,5 m, augstums 23 m (pēc cita avota, 19 m),[1][2][3] apkārtmērs pie zemes — 13 m, apkārtmērs 1,3 m augstumā — 9,58 m,[1] vainaga diametrs — 17 m.[2]
| Stelmužes ozols Stelmužės ąžuolas | |
|---|---|
 Stelmužes ozols 2015. gadā | |
  Stelmužes ozols | |
| Koordinātas | 55°49′47″N 26°13′03″E / 55.82972°N 26.21750°EKoordinātas: 55°49′47″N 26°13′03″E / 55.82972°N 26.21750°E |
| Atrašanās vieta | Stelmuže, Imbradu seņūnija, Zarasu rajona pašvaldība, Lietuva |
| Platums | apkārtmērs 958 cm |
| Augstums | 23 m |
Stelmužes ozola attēls daudzveidīgi izmantots Lietuvā, no tā zīlēm audzēti citi ozoli. 2016. gadā to izvēlēja par Lietuvas Gada koku un pieteica 2017. gada Eiropas Gada koka konkursam,[4] kurā tas ieņēma 12. vietu.[5]
Vecums
labot šo sadaļuDažādi avoti uzskata, ka Stelmužes ozola vecums sasniedz 1000, 1500 vai 2000 gadus, taču precīzi to noteikt nevar. Pirmo reizi ozolu mēģināja glābt 1916. gadā, izņemot sapuvušo serdes daļu (un tādējādi iznīcinot arī vecākos gadskārtu riņķus), pēc tam koks tika iežogots. 1960. gadā to atzina par dabas aizsardzības objektu, 1987. gadā iekļāva Lietuvas PSR republikas nozīmes valsts dabas pieminekļu sarakstā. Lietuvas dabas pieminekļa statuss kopš 2000. gada un botāniskais dabas mantojuma objekts kopš 2003. gada.[1]
Ozola stāvoklis
labot šo sadaļuMūsdienās Stelmužes ozola stāvoklis ir smags. Vecais koks ir slims ar infekcijām, dažāda veida sēnēm, aļģēm un sūnām, vietām apdedzis.[1] Koksnes šūnas ir vecas un grūti atjaunojas, dzīvi palikuši tikai sānu zari. Kā nopietns apdraudējums ozolam tika novērtēta indīgu sveķu pilēšana no netālu esošās 1650. gadā celtās Stelmužes baznīcas jumta.[6] Ozola stāvokli kopš 2005. gada novēro čehu arborists Martins Nemecs. Viņš piedāvāja ozola kopšanas pasākumu plānu, kas ietver apmeklētāju neielaišanu ozola sakņu zonā, jauna žoga ierīkošanu un bruģakmeņu noņemšanu. Lai palielinātu Stelmužes ozola vitalitāti, tā vidi viņš ieteicis mulčēt ar ozola skaidām, ierīkot tur ūdens uzsūkšanas kanālus un kolektorus, apzāģēt vainaga zaru galotnes (t.s. "epikormiskās augšanas" veicināšanai) un zarus, kas var nolūzt, un nozāģēt tuvumā esošos mazvērtīgus kokus, kas aizsedz gaismu.[6] Ar aizsardzības pasākumiem 2016. gadā izdevās panākt, ka visi pieci galvenie zari atkal sazaļoja, un tika izteikta cerība, ka ozols nodzīvos vēl 300 gadus.[7] Neraugoties uz pieliktajiem balstiem, 2021. gadā nolūza viens no lielajiem zariem.
2006. gadā Mežsaimniecības institūts, kas atrodas Girjonos (Kauņas rajonā), publiski paziņoja par nodomu klonēt Stelmužes ozolu.[1]
Attēli
labot šo sadaļu-
2010. gada pastmarka -
Piemiņas monēta -
2012. gadā -
-
_-_panoramio.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Stelmužės ąžuolas». www.vle.lt (lietuviešu). Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ 2,0 2,1 «Lietuvos arboristikos centras - Stelmužės ąžuolas». www.arboristai.lt. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «Visi med-iai». medziai.apicentras.lt. 2016-03-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «Lietuvos arboristikos centras - 2016 metų Lietuvos medžiu išrinktas Stelmužės ąžuolas». www.arboristai.lt. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «2017 – Tree of the year». www.treeoftheyear.org (angļu). Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ 6,0 6,1 «Daugiau nei tūkstantį metų skaičiuojantis senolis Stelmužės ąžuolas – mokslininkų akiratyje / Mokslas / lrytas.lt». lrytas.lt. 2010-04-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-04-20. Skatīts: 2024-05-24.
- ↑ «Stelmužės ąžuolas atgijo: tikimasi, kad gyvuos dar 300 metų». lrt.lt (lietuviešu). 2016-05-09. Skatīts: 2024-05-24.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stelmužes ozols.
