Starptautiskais kredīts

Starptautiskais kredīts ir aizdevuma kustības forma starptautisko attiecību sfērā. Starptautiskā kredīta aizdevēja vai aizņēmēja lomā var būt bankas, individuālie uzņēmēji, kompānijas, firmas, valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, politiskās organizācijas, reliģiskās organizācijas. Starptautiskais kredīts stimulē preču un pakalpojumu eksportu un importu, kā arī rada labvēlīgus apstākļus ārzemju investīcijām.

Starptautiskā kredīta veidus klasificē šādi:

1. pēc termiņa (īstermiņa, vidēja termiņa, ilgtermiņa);
2. atkarībā no kreditora:
   1. privātie kredīti,
   2. valdības kredīti,
   3. starptautisko un reģionālo organizāciju kredīti;
3. pēc kredīta objektiem:
   1. komerciālais (saistīts tikai ar ārējās tirdzniecības operācijām),
   2. finansiālais (jebkuriem mērķiem).

Starptautiskais kredīts ir saistīts arī ar ārējo tirdzniecību, un visizplatītākā ārējās tirdzniecības forma ir firmu kredīts. Firmu kredīta komerciālās attiecības veidojas starp vienas valsts eksportētāju un otras valsts importētāju. Starptautiskajā kredītā ir sastopami šādi firmas kredīta paveidi:

• vekseļa kredīts — eksportētāja izrakstīts pārveduma vekselis (trata) importētājam, kurš, saņemot preci un transporta dokumentus, akceptē tratu;
• atvērtais konts — šo firmas kredīta paveidu izmanto, jo ir notikusi speciāla vienošanās starp eksportētāju un importētāju. Eksportētājs līgumā ieraksta parāda summu un uzrāda speciālo atvērto vai jau esošo savu bankas kontu. Šajā kontā līgumā noteiktajā laikā importētājam jāpārskaita parādsumma, kas noteikta līgumā;
• pircēju avansi — pēc šī firmas kredīta paveida importētājam ir jāpārskaita noteikta avansa summa eksportētājam pirms preces saņemšanas.

Lai varētu veikt starptautisko kredītu, tiek izmantoti bankas kredīti, bankas var kreditēt gan eksportētājus, gan importētājus. Pie starptautiskā kredīta pastāv starpnieku vai brokeru kredīts. Šis kredīts rodas tad, ja kāda no firmām uztic savu darījumu kārtot starpniekiem. Vairākums uzņēmējsabiedrībām izsniegto ārvalstu kredītu, spriežot pēc auditoru veiktajām pārbaudēm, ir neefektīvi (no ražošanas viedokļa). Taču valstij joprojām nav reālu sviru, lai šo naudu atprasītu. Ministru kabineta apstiprinātajos ārvalstu kredītu sadales noteikumos par kredītu sadali viss ir noteikts skaidri un precīzi, bet par atprasīšanu — nav minēts. Pagaidām vienīgā reālā svira naudas atgūšanai ir Latvijas Bankas rokās. Centrālajai bankai ir tiesības naudu atprasīt, ja izrādījies, ka komercbanka, kurai naudu vajadzēja izsniegt uzņēmējsabiedrībai vai kura to atguvusi no uzņēmēja, šo naudu atstājusi sev. Taču pārējās finansu attiecības starp uzņēmēju un komercbanku nosaka to savstarpējā uzticība un vienošanās. Tas nozīmē, ka valdība, kura ir faktiskā kredīta saņēmēja no ārvalstīm un kurai naudu jāatdod, nav noteicēja par kredīta atprasīšanu. Gadījumā, ja uzņēmējs nespēj naudu atmaksāt, tas jādara tai bankai, kas garantējusi naudas atdošanu.