Stūra sitiens
Stūra sitiens ir metode futbolā, kā atsākt spēli. To pirmo reizi ieviesa Šefildā Šefildas noteikumos 1867. gadā. Anglijas Futbola asociācija stūra sitienu pieņēma 1872. gadā.
Stūra sitiens tiek piešķirts tad, kad bumba ir pilnīgi šķērsojusi vārtu līniju, bez vārtu guvuma, no aizstāvošās komandas spēlētāja. To piešķir uzbrūkošai komandai.
Izpilde
labot šo sadaļu- stūra sitienu drīkst izpildīt jebkurš uzbrūkošas komandas spēlētājs, tai skaitā arī vārtsargs;
- bumba tiek uzstādīta stūra sektorā pie tuvākā stūra karoga;
- pretinieku komandas spēlētāji nedrīkst atrasties tuvāk par 9,15 m (10 jardu) attālumā no stūra sektora, kamēr bumba netiks ievesta spēlē;
- bumba tiek ievesta spēlē, kad pa to tiek izdarīts sitiens un tā atrodas kustībā;
- spēlētājam, kurš izpildīja stūra sitienu, nedrīkst atkārtoti pieskarties bumbai, kamēr tā neskar citu spēlētāju;
- stūra sitiens tiek izpildīts tikai pēc tiesneša svilpes;
- ja pēc stūra sitiena izpildes bumba tieši ielido aizstāvošās komandas vārtos, tad vātu guvums tiek ieskaitīts;
- ja pēc stūra sitiena izpildes bumba tieši ielido uzbrūkošās komandas vārtos, tad vātu guvums netiek ieskaitīts;
- stūra sitiena izpildīšanas laikā aizmugures stāvoklis netiek fiksēts.
Šis ar futbolu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |