Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts

„Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts” (dāņu: Kong Christian stod ved højen Mast, IPA: [kʌŋ ˈkʁɛsdjan ˈsdoːˀð ve ˈhʌjən masd]) ir Dānijas Karalistes karaliskā jeb militārā himna.

Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts

Karalis Kristiāns IV stāvam pie masta
Valsts himna	Dānija
Dzeja	Johanness Ēvalds, 1778. gads
Mūzika	nav zināms
Apstiprināta	1780. gadā
Mūzikas paraugs
„Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts” (instrumentālā versija) noicon

Tā pieņemta 1780. gadā, un ir viena no visvecākajām himnām pasaulē. Himnas vārdus sarakstījis Johanness Ēvalds (Johannes Ewald) kā balādisku dziesmu lugai „Zvejnieki”. Mūzikas autors nav zināms, bet ļoti iespējams, tās pamatā ir tautas melodija. Himnā apdziedāta Dānijas karaļa Kristiāna IV vīrišķība 1644. gada jūras kaujā starp dāņu un zviedru flotēm, kurā Kristiāns guva ievainojumus, tomēr palika ierindā.

Himnu pirmoreiz izpildīja 1780. gada 27. janvārī no Dānijas Karaliskā teātra skatuves „Zvejnieku” pirmuzvedumā par godu Kristiāna IV pēcnācēja karaļa Kristiāna VII dzimšanas dienai.

Dānijas valsts himna ir Der er et Yndigt Land, bet „Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts” tiek atskaņota tikai karaliskās ģimenes klātbūtnē.

Vārdi

Dāniski

Tulkojums latviski

1 Kong Christian stod ved højen mast i røg og damp; hans værge hamrede så fast, at gotens hjelm og hjerne brast. Da sank hvert fjendtligt spejl og mast i røg og damp. Fly, skreg de, fly, hvad flygte kan! hvo står for Danmarks Christian hvo står for Danmarks Christian i kamp? 2 Niels Juel gav agt på stormens brag. Nu er det tid. Han hejsede det røde flag og slog på fjenden slag i slag. Da skreg de højt blandt stormens brag: Nu er det tid! Fly, skreg de, hver, som véd et skjul! hvo kan bestå mod Danmarks Juel hvo kan bestå mod Danmarks Juel i strid? 3 O, Nordhav! Glimt af Wessel brød din mørke sky. Da ty'de kæmper til dit skød; thi med ham lynte skræk og død. Fra valen hørtes vrål, som brød den tykke sky. Fra Danmark lyner Tordenskjold; hver give sig i himlens vold hver give sig i himlens vold og fly! 4 Du danskes vej til ros og magt, sortladne hav! Modtag din ven, som uforsagt tør møde faren med foragt så stolt som du mod stormens magt, sortladne hav! Og rask igennem larm og spil og kamp og sejr før mig til og kamp og sejr før mig til min grav!

1 Stāv Kristiāns pats, kur staltais masts, No dūmiem skauts. Šņāc gaisā viņa zobens ass, Šķeļ gotu kaskas, pieres tas, Līdz dzelmē slīgst to pēdīgs masts, No dūmiem skauts. „Lai glābjas," sauc tie, „kā kurš māk! Pret dāņu Kristiānu mums stāt, Pret dāņu Kristiānu mums stāt Nav ļauts!" 4 Lai ceļas dāņa gods un spēks, Brāž viļņvālus! Sveic draugu tu, kurš neprot bēgt, Iet spītīgs, briesmu lokā slēgts, Stāv lepns, kaut postīgs vētras spēks Brāž viļņvālus. Mums apkārt prieks, karš, uzvaras, Bet dusu rokās tavējās, Bet dusu rokās tavējās Nu kluss.